Pirms 20 gadiem: Dibina pirmo policijas bataljonu

Mūsdienu vēsture
Raimonds Nitišs, 1.policijas bataljona biedrības valdes priekšsēdētājs, rezerves pulkvedis
C96DB9E4C7C04519B089835898654208.jpg

Atsevišķā patruļdienesta bataljona (1.policijas bataljons) izveides vēsture un darbība ir nesaraujami saistīta ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesiem 1990. un 1991.gadā.

Pirms 20 gadiem: Dibina pirmo policijas bataljonu

1.policijas bataljons ir pirmā bruņotā vienība, kas 1991. gada 30.aprīlī Svētā Jēkaba katedrālē zvērēja uzticību neatkarīgajai Latvijas valstij un tautai, nežēlot spēkus un, ja nepieciešams, arī dzīvību šī mērķa labā. Šogad 30.aprīlī aprit 20 gadi kopš šī notikuma.

Bataljons ir pirmsākums vairākām Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas un citu drošības un aizsardzības sistēmu struktūrām.

1990.gada 4.maijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Neskatoties uz vēsturisko lēmumu, politiskā situācija valstī bija sarežģīta. Augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju rīcībā nebija reāla bruņota militārā spēka, kurš pilnībā aizstāvētu valstiskās neatkarības atjaunošanas centienus.

Latvijas Republikas Ministru padome, ņemot vērā smago operatīvo stāvokli cīņā ar noziedzību valstī, organizēto kriminālo grupējumu darbību un augsti kvalificētu, profesionālu struktūrvienību trūkumu Latvijas tiesību sargāšanas iestādēs, 1990.gada 26.novembrī izdeva rīkojumu Nr.200r, kurā paredzēja Iekšlietu ministrijā izveidot atsevišķu (pirmo) patruļdienesta bataljonu 300 cilvēku sastāvā. Kandidātiem bija jābūt lojāliem pret Latvijas Republiku, ar augstu atbildības izjūtu, psiholoģiski noturīgiem un fiziski attīstītiem, ar dienesta pieredzi PSRS īpašo un speciālo vienību sastāvā. Uz aicinājumu dienēt šajā vienībā galvenokārt atsaucās latvieši, kuri nacionālās neatkarības ideju un cīņu ar noziedzību uzskatīja par vienu no saviem galvenajiem dzīves aicinājumiem. 1991.gada janvāra dienās vairākums šo puišu atradās uz barikādēm pie Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes ēkas, aizsargāja radio un televīzijas komunikāciju sistēmas un citus objektus.

Atskatoties laikposmā no 1991.gada līdz 2011.gadam, jāsecina, ka 1.policijas bataljons ir bijis pakļauts daudzām reorganizācijām. Lai nodrošinātu Augstākās padomes, tās institūciju un citu valstiski svarīgu objektu, kā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu drošību un netraucētu darbību, 1991.gada 26.augustā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu uz Iekšlietu ministrijas 1.policijas bataljona bāzes izveidoja Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienestu. Turpinoties reorganizācijas procesiem, 1992.gada 28.janvārī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu «Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta pārdēvēšanu par Latvijas Republikas Drošības dienestu».

Atbilstoši jaunizveidotā dienesta nolikumam Latvijas Republikas Drošības dienests bija Latvijas Republikas Augstākajai padomei tieši pakļauta valsts institūcija, kuras uzdevums bija aizsargāt Latvijas Republikas valsts varu un ekonomiskās intereses.

Pēc Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanas Latvijā Drošības dienestam uzticēja veikt Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu un rezidences drošības nodrošināšanas funkcijas.

Nozīmīgs fakts vienības vēsturē ir tas, ka Romas pāvests Jānis Pāvils II savas vizītes laikā Latvijā iesvētīja vienības karogu.

Turpmākajās reorganizācijās Latvijas Republikas Drošības dienesta Speciālo uzdevumu vienību (SUV) iekļāva Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Vēlāk arī pašu Drošības dienestu reorganizēja par Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestu, ārvalstu vēstniecību apsardzes funkcijas nododot Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Valsts apsardzes dienestam.

Kārtējā reorganizācija notika 1997.gada 1.jūlijā, kad uz Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta bāzes izveidoja divas atsevišķas vienības —Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu un NBS Militāro policiju.

2010.gadā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu iekļāva NBS Militārās policijas sastāvā. Apvienošanas rezultātā Drošības dienesta nosaukums juridiski tika likvidēts.

Vēsturē raugoties, varam secināt, ka struktūra, kas pēc reorganizācijām 20 gadu garumā joprojām daļēji pilda bijušā Drošības dienesta uzdevumus un ko var uzskatīt par 1.policijas bataljona pēcteci, pašreiz ir NBS Militārā policija.

2010.gada vasarā reorganizācijas rezultātā NBS Militārā policija būtisku daļu no savām funkcijām nodeva Valsts policijai un Drošības policijai.

Bataljona veterāni apvienojas 1.policijas batraljona biedrībā

Ir pagājuši divdesmit gadi, kopš mēs, 1.policijas bataljona veterāni, devām svinīgo zvērestu pildīt valsts uzliktos uzdevumus. Visu šo gadu garumā 30.aprīlis ir atzīmēts ar svinīgo dievkalpojumu Jēkaba katedrālē un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, kā tas notika 1991.gada 30.aprīlī. Tomēr, laikam ritot, atmiņas par šiem notikumiem kļūst blāvākas, informācijai ir tendence izzust un arī bataljona veterāni nekļūst jaunāki. Tieši šī iemesla dēļ gandrīz pirms gada grupa 1.bataljona veterānu ar lielu skaitu aktīvi darbojošos kolēģu atbalstu nodibināja 1.policijas bataljona biedrību.

Biedrības uzdevums un mērķi ir apkopot, saglabāt un sistematizēt pieejamo informāciju, atmiņas un liecības, kā arī dažādos veidos informēt sabiedrību, īpaši jaunatni, par 1991.gada notikumiem, bataljona darbībām tajā laikā un tā vietu un lomu visos šajos notikumos. Ir jau uzsākta un tiks turpināta un pilnveidota sadarbība ar sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām, aizsardzības un iekšlietu sistēmu struktūrām. Biedrība savu iespēju robežās plāno sniegt visa veida atbalstu bataljona veterāniem un to ģimenes locekļiem.

Mēs ceram, ka uz biedrības aicinājumu aktīvi iesaistīties tās aktivitātēs atsauksies lielākā daļa bataljona veterānu, vienalga, kur dzīve mūs katru pa šiem gadiem ir aizvedusi.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, biedrībai ir svarīgas visu tālaika notikumu aculiecinieku un aktīvo dalībnieku atmiņas, liecības, pieejamie foto un video materiāli.

Atzīmējot 1.policijas bataljona zvēresta 20.gadadienu, bataljona biedrība 29.aprīlī Latvijas Kara muzejā organizēja svinīgu pasākumu. Ar savu klātbūtni šo pasākumu pagodināja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas eksprezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga, bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, atjaunotās Latvijas armijas pirmais Aizsardzības spēku komandieris Dainis Turlais, bijušie Saeimas priekšsēdētāji Alfrēds Čepānis, Ilga Kreituse un Jānis Straume, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas pārstāvji. Tika nolasīti Valsts prezidenta Valda Zatlera, Ministru prezidenta Valda Dombrovska, iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces un NBS komandiera ģenerālmajora Raimonda Graubes svētku apsveikumi 1.policijas bataljona veterāniem. Savās apsveikuma runās viesi pateicās bataljona veterāniem par viņu patriotismu un pašaizliedzīgo un nesavtīgo uzupurēšanos.

Raugoties uz 1.policijas bataljona veterāniem, redzams, ka šajā laika posmā no bataljona personālsastāva vidus ir izauguši ģenerāļi un pulkveži, pulkvežleitnanti un majori. Bataljona veterāni joprojām turpina dienestu dažādās NBS, Valsts policijas, pašvaldību policiju un valsts drošības iestāžu struktūrās, sekmīgi vada daļu no tām, pateicoties gūtajai pieredzei un profesionālismam.

Dalies ar šo ziņu