Lāčplēša Kara ordenis

Vēsture
98ED714F01FF4F35B5189DC66ACE761A.jpg

Lāčplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. To piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās vai sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.

Lāčplēša Kara ordenis, I šķira. Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvs

Lāčplēša Kara ordeņa skices un zīmējumus izgatavojis mākslinieks Jānis Aleksandrs Liberts. Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu. Aversā centra medaljonā ir Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā izvietots datums – „11.novembris 1919”. Krusta zaros iegravēts „Par Latviju”. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B. - sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām. Lāčplēša kara ordenim ir trīs šķiras – I, II un III šķira.

Lāčplēša Kara ordeņa II un III šķira. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvs

Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919.gada 11.novembri, taču pirmo reizi apbalvošana ar ordeni notika tikai 1920.gada 11.novembrī un to saņēma septiņi Latvijas armijas komandieri – ģenerālis Pēteris Radziņš, pulkveži Mārtiņš Peniķis, Krišjānis Berķis, Jūlijs Jansons, Jānis Apinis, pulkvežleitnants Oskars Dankers un Jānis Puriņš. Ordeņa pasniegšanas ceremonija notika Esplanādes laukumā un to pasniedza Jānis Čakste.

Ar apbalvošanu saistītos jautājumus izlēma Lāčplēša Kara ordeņa dome, kuras priekšsēdētājs bija Valsts prezidents. Apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni ilga līdz 1928.gada 11.novembrim. Šo astoņu gadu laikā I šķiras Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 11 personām (4 latviešiem un 11 ārvalstniekiem), II šķiras ordenis - 61 personai (18 latviešiem un 43 ārvalstniekiem), bet III šķiras – 2072 personām (1600 nacionālās armijas karavīriem, 202 bijušajiem latviešu strēlniekiem un 271 ārvalstniekam).

Dalies ar šo ziņu