Tradicionāli, 29. janvārī, Skrundā notika Karoga dienas pasākums, kuru apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, karavīri, zemessargi un jaunsargi. Karoga dienas tradīcija aizsākās pirms vairāk nekā desmit gadiem, lai pieminētu 1919. gada 29. janvāra notikumus, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundu no lieliniekiem un izcīnīja ļoti nozīmīgu uzvaru, kas noteica Neatkarības kara turpmāko gaitu.
Karoga dienā Skrundā godina Latvijas pirmās atbrīvotās pilsētas atbrīvotājus
“Nereti mēs dzīvē uzdodam jautājumu – ar ko viss sākās, kur ir tas sākums? Vai tas attiecas uz pasauli, vai tas attiecas uz mūsu personīgo dzīves gājumu. Es domāju, skrundenieki var būt lepni, jo, ja mēs runājam par Latvijas sākumu vai Latvijas Brīvības cīņu sākumu, tad Brīvības cīņu ceļa sākums ir Skrunda. Šodien ir apmēram līdzīgi laikapstākļi kā tad, kad Skrunda kļuva par pirmo Latvijas brīvības cīnītāju atbrīvoto pilsētu, bet ne pēdējo. Priekšā bija daudz kaujas, bija upuri, bija asinis, bet pēc tam bija lepnums par padarīto. Brīvību nekad mums neuzdāvina – nevienam! Par brīvību ir jāspēj iestāties, ir jāspēj to aizstāvēt! Ne vienmēr ar ieročiem, citreiz vienkārši ar nostāju. Šodien pieminēsim tos, kuri bija gatavi riskēt ar savu dzīvību, atdot to par brīvu valsti, par to, lai jūs šādā veidā šeit varētu būt, ” svinīgās ceremonijas uzrunā uzsvēra aizsardzības ministrs A.Pabriks.
Karoga svētkos ik gadu notiek sacensības “Jaunie Skrundas sargi”, kurās piedalās skolēni un jaunsargi. “Mēs vēlējāmies, lai šī vēsturiskā diena būtu ne tikai svinīgu pasākumu piepildīta un uzrunātu ne tikai pieaugušos, bet arī jauniešus. Lai viņi zinātu, kāpēc 29. janvāris ir nozīmīgs datums Latvijas un Skrundas vēsturē. Tāpēc radās doma, ka 29. janvāri varētu uzsākt ar aktivitātēm bērniem un jauniešiem un apbalvot labākos Skrundas sargus,” stāsta Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts.
Sacensību “Jaunie Skrundas sargi” norise tika organizēta divos blokos, katra bloka izpildei tika dota pusotra stunda laika. Pirmais bloks sastāvēja no foto orientēšanās Skrundas pilsētas robežās. Otrais bloks sastāvēja no militāra rakstura komandpunktiem, piemēram, lielgabala tēmēšanas, granātas mešanas un šaušanas. Kopumā sacensībā piedalījās 34 komandas no Kurzemes un Zemgales. Papildu sacensībām pasākuma apmeklētāji varēja baudīt lauka virtuvē gatavotu zupu, sasildīties pie siltas tējas un ugunskura.
Sacensību dalībniece Annija Koletre norāda, ka vislabāk patikusi orientēšanās daļa, kur viņa varēja pielietot Jaunsardzē iegūtās zināšanas, “Vislabāk man patika orientēšanās, jo ar to nodarbojos ikdienā. Bet, ja man ir jāizceļ, kas visvairāk patika, tad tā ir šaušana. Arī šaušanas iemaņas attīstīju Jaunsardzē un man arī ļoti labi padodas.”
Savukārt Kristers Kļaviņš norāda, ka pasākumā iemācījies granātas mešanas tehniku, bet uzdevumu izpildē noderējušas zināšanas orientēšanās jomā. “Vislabāk man patika orientēšanās, tur arī noderēja tas, ka māku strādāt ar karti un kompasu, bet no jauna iemācījos kā pareizi mest granātu, ” stāsta Kristers.
Svinīgā Karoga dienas gājiena dalībnieki devās uz piemiņas vietu Skrundas centrā. Pie piemiņas akmens notika piemiņas brīdis un “Jauno Skrundas sargu” apbalvošana. Visas dienas garumā Skrundā, Liepājas ielā bija iespēja vērot sabiedroto spēku tehnikas un bruņojuma izstādi.
1919. gada 29. janvārī pēc pulkveža O. Kalpaka bataljona izcīnītās uzvaras pār Skrundu lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Atceroties šo nozīmīgo uzvaru, Skrundā katru gadu 29. janvārī tiek svinēta Karoga diena.
Pirms 100 gadiem, 1919. gada 29. janvāra agrā rītā, kalpakieši atstāja Rudbāržu muižu un devās Skrundas virzienā. Pēc uzbrukuma plāna, kaujas smagums gūlās uz Kalpaka bataljonu: tam vajadzēja, uzbrūkot gar Rudbāržu – Skrundas lielceļu un pa labi no tā, padzīt pretinieku no Skrundas. Pretinieki uzbrucējus pielaida ap 300 m tuvumā un tad atklāja uguni. Iesākās abpusēja apšaudīšanās. Ap pulksten 9.00 (pēc 3 stundu ilgas kaujas) Skrunda bija atbrīvota. Tas bija pirmais uzbrukums, pirmais solis uz priekšu pēc ilgstošas atkāpšanās. Virs Skrundas pacēlās sarkanbalti sarkanais karogs.
Latviešu atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb Dienvidlatvijas brigādi.
1919. gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie dabiska šķēršļa – Ventas.
Pelēkā granītā veidotais piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai Lielaucē tika atklāts 1934. gadā, piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa zīmētā meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts, taču to atjaunoja 1991. gadā.
1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: https://www.mil.lv/lv/latvijas-armijai-100