I pasaules kara Ziemassvētku kauju piemiņa
Nacionālo bruņoto spēku karavīri 2011.gada 6.janvārī Rīgas Brāļu kapos jau 20. reizi godināja I pasaules kara laikā Ziemassvētku kaujās kritušos latviešu strēlniekus. Lielākajā mūsu karavīru kapsētā mūža mierā dus 103 šajās ziemas cīņās kritušo karotāju — apmēram desmitā daļa (kaujas raksturs un klimatiskie apstākļi noteica to, ka lielākā daļa kritušo tika apbedīta Tīreļpurvā ). Uz to, kā aizsākās Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi, atskatās pulkvedis Jānis Hartmanis:
Pēc Brīvības cīņu noslēguma jaunajā Latvijas valstī iestājās ilgi gaidītais miers, un 1921. gada 6. janvārī, klātesot augstākajām valsts amatpersonām, pirmo reizi tika godināta I pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņa. Toreiz no rīta Rīgā, pie Armijas virsnieku kluba Esplanādē pulcējās virsnieki, karavīri, vecie latviešu strēlnieki un dažādu organizāciju pārstāvji. Gājienu uz Rīgas Brāļu kapiem vadīja pulkvedis Roberts Dambītis, pulkvedis—leitnants Roberts Klinsons, kapteinis Alfrēds Dzenis un mācītājs Pēteris Apkalns. Vecie strēlnieki bija sagrupēti pa saviem bijušajiem astoņiem kaujas pulkiem, un pēc divām stundām procesija ieradās kapsētā. Kopīgi tika izpildīta garīgā dziesma, pēc tās sekoja mācītāja Pētera Apkalna un apsardzības ministra Jāņa Goldmaņa uzruna, kā arī kritušo cīņu biedru godināšana. Pēcpusdienā Armijas virsnieku klubā, klātesot visiem svinību dalībniekiem, Valsts prezidents Jānis Čakste ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoja par varonību 1916.—1917. gada cīņās pret vāciešiem bijušo latviešu strēlnieku pulku virsniekus Jāni Kureli, Robertu Klinsonu un Edgaru Sukuru. Kluba telpas bija rotātas ar veco latviešu strēlnieku vienību karogiem, pulkveža Fridriha Brieža portretu un fotogrāfa Jāņa Rieksta uzņēmumiem par vēsturiskajām kaujām Rīgas frontē I pasaules kara laikā. Piemiņas diena tika noslēgta vakarā Rīgas latviešu biedrībā ar diviem referātiem, koncertu un saviesīgu kopmielastu.
Dažu gadu laikā tradīcija vēršas plašumā
Gadu vēlāk, 6. janvārī pēc šāda scenārija tika rīkota otrā piemiņas diena, tikai šoreiz veco strēlnieku jau bija krietni vairāk. Tradīcija kļuva populārāka, arī iepriekšējā gada laikā krietns skaits agrāko latviešu pulku karavīru atgriezās Tēvzemē no kara vai bēgļu gaitām Padomju Krievijā. Vienlaikus no Armijas virsnieku kluba ar ceremoniju uz Rīgas Brāļu kapiem izvadīja priekšlaicīgā nāvē mirušo 4.Valmieras kājnieku pulka kapteini Artūru Spuļģi-Spuļģi, kurš kā strēlnieks un virsnieks trīs gadus karoja 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka rindās. Turpmāk, pārņemot darbus no speciāli izveidotās Rīcības komitejas, Ziemassvētku kaujas atceres piemiņas pasākumus centralizēti uzņēmās organizēt 1923.gadā izveidotā Veco latviešu strēlnieku biedrība. Ar 1924.gadu viena no mūsu karavīru ilgstošākajām tradīcijām pēc vairāku bijušo strēlnieku ieteikuma tika izvērsta divu dienu garumā, galvenais pasākums — lielais gājiens pa Rīgas ielām pie kritušajiem — palika kā dominante.
Iepriekšējā vakarā, 5. janvārī, Rīgas Brāļu kapos pie izveidotā Svētās uguns altāra nostājās baltos maskēšanās apmetņos tērpta godasardze, kura pildīja šos pienākumus visu nakti un līdz nākošās dienas noslēgumam. Sardzi nodrošināja Latvijas Kara invalīdu biedrības vecie karavīri pēc brīvprātības principa. Tobrīd Svētās uguns altāra konstrukcija bija vienkāršs tēstu akmeņu krāvums, uguni nodrošināja ar malkas šķilām. Pirmo Svēto uguni iededza Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, viņam asistēja Ministru prezidents Zigfrīds Meierovics un kara ministrs Jānis Ducens (ģenerālim Andrejam Auzānam iededzot uguni 1931. gada 5. janvārī, vienlaikus ar diviem prožektoriem izgaismoja Mātes Latvijas tēlu ). Nākamajā dienā, kad pie Svētās uguns altāra pienāca no Rīgas centra lielais gājiens, sardzē atradās astoņi sargi, tādējādi simbolizējot astoņus latviešu strēlnieku pulkus.
Tradīcija ar sardzi guva lielu atsaucību, un turpmāk tā tika organizēta vienmēr — līdz pat Latvijas valsts okupācijai 1940. gada vasarā. Kā vēl viena no 1924. gada novitātēm jāatzīmē 6. janvāra lielā gājiena uzsākšana no Latvijas Kara muzeja. Kopumā šis gads Rīgas Brāļu kapiem bija ļoti nozīmīgs, jo tika uzsākta grandiozā memoriālā ansambļa celtniecība. Nākamajā gadā pēc pirmā vakara pasākumiem Rīgas Brāļu kapos pirmo reizi tika rīkots latviešu strēlniekiem veltīts dievkalpojums Doma baznīcā. Turpmāk ceremoniālā izmaiņas principā netika veiktas — 5. janvārī pēc godasardzes nostāšanās pie Svētās uguns altāra Rīgas Brāļu kapos, dažām uzrunām un svecīšu iedegšanas vakarā sekoja kritušajiem karavīriem veltīts dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā. Nākamajā dienā lielais tautas gājiens uz Brāļu kapiem. Katra Zvaigznes diena tika noslēgta ar svinīgu ceremoniju Armijas virsnieku klubā Esplanādē, kopmielastu un balli. Kopējais cilvēku skaits šajā saviesīgajā daļā parasti bija ap 500.
Strēlnieku cīņas uz skatuves un Tīreļpurvā
Attēlā - Pirmā godasardze Rīgas Brāļu kapos pie Svētās uguns altāra 1924.gada naktī no 5. uz 6.janvāri. Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.
Vairāk nekā desmit gadu garumā šādi, divu dienu garumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā atzīmēja I pasaules kara lielāko un nozīmīgāko latviešu strēlnieku kauju. Kritušo cīnītāju piemiņai veltītās ceremonijas ar Latvijas valsts augstāko amatpersonu, armijas vadības un daudzu sabiedrisko organizāciju klātbūtni nozīmīgi veicināja tautas saliedēšanos un patriotisma nostiprināšanos. Vecie latviešu strēlnieki ar gandarījumu sirdī varēja konstatēt, ka viņu cīņas nav bijušas veltīgas. Kā īpašs izņēmums jāmin 1934. gada 6. janvāris, kad pirms saviesīgās daļas Nacionālajā teātrī notika teātra lugas «Zvaigžņu pulki» pirmizrāde Augusta Laiviņa (bijušā 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka karavīra) režijā. Skatuves inscenējumā ar dažādām karavīru dzīves ainām un epizodēm tika atveidotas vēsturiskās latviešu strēlnieku cīņas pie Rīgas. Tikai reizi, gadu pirms Latvijas valsts okupācijas, tradīcija Zvaigznes dienā, 6. janvārī, tika mainīta un pārtraukta. Tieši šajā dienā mira bijušais Valsts prezidents Gustavs Zemgals, tāpēc gājiens no Latvijas Kara muzeja uz Rīgas Brāļu kapiem, kā arī vakara svinīgā daļa tika pārcelta uz 8. janvāri. Jāpiebilst, ka pašreizējā veidolā Svētās uguns altāris Rīgas Brāļu kapu centrālajā daļā ir kopš 1933. gada 17. novembra.
Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, mūsu karavīru un visas tautas vēsturisko tradīciju pulkveža Jura Vectirāna vadībā 1992. gada 6. janvārī atjaunoja Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta karavīri. Pēc kauju vietu apmeklējuma Ložmetējkalnā un Tīreļpurvā 50 virsnieki, instruktori un kareivji Rīgas Brāļu kapos vakara krēslā iededza svecītes, nolika ziedus un nostājās godasardzē pie Mātes Latvijas tēla, kā arī pie Svētās uguns altāra. Ar nākamo gadu nozīmīgās ceremonijas organizēšanu pārņēma Aizsardzības spēku Štāba bataljons. 2011.gada 8. janvārī pirmo reizi NBS virsnieki un instruktori Tīreļpurvā vadīja Ziemassvētku kaujas sākuma epizodes restaurāciju. Tika imitēts latviešu strēlnieku uzbrukums vācu pozīcijām pie «Mangaļu» mājām. Abu karojošo vienību darbību vēroja kupls skatītāju pulks. Mūsu karavīri turpina Latvijas brīvības cīnītāju iedibinātās tradīcijas un rūpējas par to saglabāšanu. Tā ir arī simboliska saikne, kas mūs idejiski vieno ar vecajiem latviešu strēlniekiem.