Tautas un armijas svētkus „Latviešu strēlniekiem - 100” apmeklē tūkstošiem skatītāju

Sabiedrība
Sargs.lv
Latviešu strēlniekiem -100
Foto: Foto: Gatis Dieziņš

Atzīmējot Latviešu strēlnieku simtgadi, 1. augustā Rīgā notika tautas un armijas svētki „Latviešu strēlniekiem – 100”, kuros piedalījās tūkstošiem skatītāju.

Tautas un armijas svētkus „Latviešu strēlniekiem - 100” apmeklē tūkstošiem skatītāju

Pie ēkas Tērbatas ielā 1/3 notika Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltītas piemiņas plāksnes atklāšana, kuru rīkoja Latvijas Kara muzejs. Piemiņas plāksnes atklāšanā piedalījās valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kā arī Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija.

Pasākumu atklāja aktieris Gundars Grasbergs, nolasot 1915. gada 10. augustā laikrakstā „Dzimtenes Vēstnesis” publicēto rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu „Pulcējaties zem latviešu karogiem”, kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu bataljonos.

„Aicinājums „tagad vai nekad” saviļņoja daudzus. Pieteikties strēlniekos nāca nobrieduši vīri, zaļoksnēji jaunieši, pusaudži, bērni un pat jaunavas. Pirmajās divās dienās vien tika reģistrēti 472 strēlnieki,” uzsvēra Latvijas Kara muzeja direktore A.Fleija.

„1915. gada 1. augustā, agri no rīta šeit pulcējās latviešu strēlnieku pirmā vienība, lai no šejienes dotos uz apmācību vietu Mīlgrāvī,” norādīja A.Fleija. „Uz ielas, pie šī nama viņus sagaidīja liels pavadītāju pulks. Šiem pavadītājiem bija balti ziedi, kā pēc senas tradīcijas karavīru cepures pušķo ar baltiem ziediem.”

A. Fleija informēja, ka 2013. gadā, kad tika plānoti Pirmā pasaules kara piemiņas un Latviešu strēlnieku simtgades pasākumi, tika nolemts, ka šai piemiņas zīmei jātop kā cieņas apliecinājumam tiem, kuri bija latviešu strēlnieku laikmeta aizsācēji un latviešu strēlniekiem, kā šī laikmeta spožuma kaldinātājiem. „Tagad šī piemiņas plāksne atmirdzēss svarīgāko latviešu strēlnieku simbolu – krūšu nozīmi,” gandarījumu pauda A. Fleija.

Pēc uzrunas Latvijas Kara muzeja direktore un Valsts prezidents atklāja Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltīto piemiņas plāksni, kuras dizaina centrālais tēls ir latviešu strēlnieku simbols – krūšu nozīme, kas plāksnē veidota bronzas lējumā. Piemiņas plāksnes autors ir mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

„Atklājot šo plāksni, kas veltīta latviešu strēlniekiem, mēs turpinām kopt un vairot mūsu tautas vēsturi,” uzsvēra Valsts prezidents R.Vējonis, atklājot piemiņas plāksni. „Lai arī diendienā tā veicina mūsu ticību sev, mūsu valstij un drošai rītdienai.”

„Pie šī nama krūtīm šodien piesprauda šo strēlnieku simbolu – strēlnieku krūšu nozīmi, kurai garām ejot mēs atcerēsimies par tiem drosmīgajiem cilvēkiem, kas bija gatavi ziedot pašu dārgāko – savu dzīvību,” sacīja aizsardzības ministrs R.Bergmanis. „Šis nams šodien mums nevar neko izstāstīt, bet uzliekot roku uz tā, mēs sajutīsim spēku, kas viņā palicis atmiņās no mūsu strēlniekiem.”

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants R.Graube uzrunā norādīja, ka strēlnieki bija tie, kas modināja latviešos karavīra garu un sāka karavīru atmodu.

„Tāpat kā upei ir sākums, arī valstiskumam ir sākums. Ir divi strauti, no kuriem veidojusies mūsu valsts – garīgā atmoda un karavīra atmoda jeb mūsu valsts cīņas spara, gribas un valstiskuma atmoda,” sacīja ģenerālleitnants R. Graube.

„Ar šo simbolisko zīmi mēs pieminam, atceramies un atstājam uz mūžīgiem laikiem piemiņu par šo vietu, kur sākās pirmais karavīrs. Šī plāksne ir atgādinājums tam, ka mūsu valsts dzima cīņās, par viņu tika lietas asinis, bojā gāja karavīri,” sacīja ģenerālleitnants R. Graube. „Pieminēsim to, cienīsim mūsu pagātni, karavīrus, kuri tikpat varonīgi, pārliecinoši un valstiski šodien sargā mūsu valsts neatkarību.

„Cieņa pret saviem karavīriem, tiem cilvēkiem, kas karoja, gāja bojā par savu dzimteni, spēja atcerēties un pieminēt, ir pamats, uz kura veidojas nācija,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs. „Sabiedrībā var pastāvēt diskusijas par dažādiem jautājumiem, bet, ja spēsim pieminētt cilvēkus, kas sargāja savu valsti, būsim stipra nācija.”

Vērmanes dārza estrādē notika koncertuzvedums „Latviešu strēlnieku bataljoniem – 100”, kurā atainoja brīvprātīgo iesaistīšanos latviešu strēlnieku bataljonos pirms 100 gadiem.

Koncertuzvedumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Prezidiju konventa vīru koris un aktieri Gundars Grasbergs, Inga Misāne-Grasberga un Arturs Krūzkops. Koncertuzveduma režisors ir Mārtiņs Eihe.

Atceroties 1915. gada 14. augustā notikušo pirmo brīvprātīgo latviešu strēlnieku svinīgo pavadīšanu no Elizabetes un Tērbatas ielas stūra uz Daugavmalu, no kurienes tie tālāk ar liellaivām devās uz apmācības vietu Mīlgrāvī, norisinājās tautas un armijas gājiens no kinoteātra „Splendid Palace” uz 11. novembra krastmalu

Gājienu ievadīja vīru kopa „Vilki”, folkloras kopa „Vilkači”, bruņoto spēku orķestris, kam sekoja Valsts prezidents un aizsardzības nozares vadība. Gājienu noslēdza militārais moto klubs „Patrioti”.

Gājienā piedalījās karavīru ģimenes un draugi, pasākuma apmeklētāji un vienkārši ziņkārīgie, pārvēršot gājienu par tautas svētkiem, tāpat kā pirms 100 gadiem, izrādot cieņu un godu varoņiem, kuri piepildīja tautas sapni par neatkarīgu valsti.

11. novembra krastmalā norisinājās bruņoto spēku paraugdemonstrējumi un svētku koncerts „Latviešu strēlniekiem - 100”, kurā tika aptverts plašs klāsts karavīra dziesmu, no sendienām līdz pat mūsdienām.

„Atcere par strēlniekiem, viņu devumu gadu gaitā ir mazinājusies, bet pateicoties Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ir radīta jauna tradīcija, un mēs svinam svētkus,” sacīja Valsts prezidents R.Vējonis. „Šodien mēs svinam svētkus Latvijas karavīram – karavīram tālā senatnē, strēlniekam, leģionāram un mūsu laika karavīriem, zemessargiem, jaunsargiem.”

„Es gribētu teikt paldies māksliniekiem, jo mēs zinām, ka strēlnieki un mūzika, strēlnieki un māksla, svētki, strēlnieki un orķestris, teātris, ir gājuši roku rokā. Kad veidojām šo pasākumu, visi mākslinieki piekrita, ka piedalās labdarības pasākumā. Tāpat mēs nevarētu šo pasākumu noorganizēt bez latviešu uzņēmēju atbalsta, tādēļ gribētu teikt īpašu paldies veikaliem „PATA kokmateriāli”. Paldies arī pasākuma organizatoriem,” pateicību par koncerta rīkošanu pauda ģenerālleitnants R.Graube.

Koncertā piedalījās Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels, Andris Ērglis, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Lauris Reiniks, Valters Frīdenbergs, Andris Baltacis, Normunds Pauniņš, Nikolajs Puzikovs, Miks Dukurs, Artūrs Strēlnieks, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Zemessardzes orķestris, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā „Skyforger”, „Auļi”, „Vilki”, „Vilkači”, „Dobeles zemessargi”, instrumentālais ansamblis Jura Kristona vadībā un citi.

Interesenti krastmalā varēja apskatīt regulāro spēku un Zemessardzes vienību ekipējumu, ieročus un militāro tehniku.

Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīri piedāvāja uzlaikot kājnieka ekipējumu, bet Štāba bataljons – nofotografēties goda sardzes karavīra postenī, kā arī patrenēties ierindas solī. Savukārt Militārā policija iepazīstināja ar četrkājaino dienesta biedru spējām, demonstrējot arī savas tuvcīņas iemaņas. Jūras spēku flotile aicināja sacensties uz laiku, mugurā velkot glābēja tērpu. Ar izpletņlēkšanas un šaušanas iemaņām iepazīstinās Speciālo uzdevumu vienības kaujinieki, bet Gaisa spēku aviācijas bāze kopā ar sabiedrotajiem bija sarūpējusi arī gaisa kuģu pārlidojumu virs pasākuma norises vietas.

Zemessardze sadarbībā ar Jaunsardzi bija sarūpējusi aktivitātes bērniem, bet viņu vecākajiem brāļiem un māsām bija iespēja uzzināt par dienesta iespējām bruņotajos spēkos, nokārtot fiziskās sagatavotības pārbaudes normatīvus, kā arī šaut šaušanas apmācības simulatorā. Jaunsargi dalīja bukletus ar latviešu strēlnieku dziesmām, lai šīs karavīru dziesmas koncertuzvedumā varētu dziedāt līdzi.

Aizsardzības nozares vadība sirsnīgi pateicas ikvienam atbalstītājam, kas palīdzēja, lai tautas un armijas svētki "Latviešu strēlniekiem - 100" izdotos!

Dalies ar šo ziņu