Aktualitātes|Par NBS|Dienests|Personālsastāvs|Vienības|Operācijas|NBS rezerve|Rekrutēšana|Mediji
Uzņemošās valsts atbalsts
Atbalsts civilās aizsardzības sistēmai
Starptautiskā sadarbība
Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijā
Informācija darba devējiem
Jaunatnes izglītošana
Resursi un rīki
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Normatīvie akti
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Vakances
Kontaktinformācija
Saites
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde
Jūras spēki
Gaisa spēki
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Republikas Zemessardze
Nacionālie bruņotie spēki / Par NBS / Sadarbība / Atbalsts civilās aizsardzības sistēmai
Atbalsts civilās aizsardzības sistēmai

Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā.

Civilās aizsardzības sistēmas uzdevums ir arī atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš. Valsts ārējā apdraudējuma gadījumā Nacionālie bruņotie spēki pilda savus uzdevumus likumā noteiktajos ietvaros.

Pildot noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu civilās aizsardzības sistēmai — preventīvajos un reaģēšanas pasākumos, neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos, kā arī glābšanas un meklēšanas darbos.

Nacionālos bruņotos spēkus iesaista avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos – palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai –, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidācijas neatliekamo pasākumu veikšanai un Nacionālo bruņoto spēku resursu piesaiste ievērojami paātrina neatliekamo pasākumu īstenošanu, mazina iespējamos zaudējumus, paātrina cilvēku glābšanu vai ja Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir speciāli resursi šo darbību veikšanai. Kārtību, kādā bruņotie spēki tiek iesaistīti šajos pasākumus, nosaka Ministru kabinets.

 

Piedaloties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos, Nacionālos bruņotos spēkus iesaista šādu darbu izpildē:

- ugunsgrēka dzēšana;

- pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem iedzīvotājiem, viņu evakuācija, arī medicīniskā transportēšana ar gaisa kuģiem;

- materiālo vērtību evakuācija un apsardze;

- vides aizsardzības, tai skaitā dabas aizsardzības, pasākumu veikšana;

- palīdzības sniegšana civilajām institūcijām, ja notikusi masveida saslimšana ar infekcijas slimībām un nepieciešama karantīnas pasākumu nodrošināšana;

- materiāli tehniskās palīdzības (piemēram, transports, tehnika, ierīces, gaisa kuģi, kuģi, lauka virtuves, pārvietojamie vadības centri) sniegšana atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajiem resursiem;

- palīdzības sniegšana medicīnisko rezervju izmantošanas nodrošināšanā;

- spridzināšanas darbu veikšana civilajām vajadzībām, izmantojot sprāgstvielas;

- citas darbības saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu;

- psihologu un kapelānu atbalsts.

Avārijas (izņemot aviācijas nelaimes gadījumus un jūras avārijas), ugunsdzēsības un glābšanas (izņemot aviācijas nelaimes gadījumus un jūras glābšanas darbus) darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos Nacionālos bruņotos spēkus iesaista:

- ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda uzdevumus, kas saistīti ar bruņotu konfliktu vai tā novēršanas pasākumiem;

- ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis.

Avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos var iesaistīt attiecīgi sagatavotu Nacionālo bruņoto spēku personālu, kas nodrošināts ar uzdevuma izpildei nepieciešamo speciālo aprīkojumu. Nacionālie bruņotie spēki organizē personāla apmācību, lai paaugstinātu personāla gatavību piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos.

 

Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti arī sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā vai spridzināšanas darbu veikšanā sauszemes teritorijā miera laikā.

Nacionālie bruņotie spēki visā valsts teritorijā iznīcina ārpus noteiktām munīcijas uzglabāšanas vietām atrasto militāro munīciju, kā arī sprādzienbīstamus priekšmetus, kas radušies pēc militārās munīcijas izšaušanas, izmešanas, palaišanas vai citāda veida izmantošanas.

Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā ārpus Aizsardzības ministrijas atbildības objektiem Nacionālo bruņoto spēku sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas grupa (turpmāk – grupa) tiek iesaistīta pēc Valsts policijas operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākā vai Valsts policijas teritoriālās policijas pārvaldes operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākā (turpmāk – informācijas sniedzējs) pieprasījuma, ja saņemta Apvienotā štāba komandpunkta operatīvā dežuranta pavēle.

Nacionālie bruņotie spēki iesaistās ledus, vižņu, koku sanesumu un gultnes spridzināšanā plūdu (palu) periodā saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto kārtību.

Nacionālie bruņotie spēki iesaistās būvju nojaukšanā ar spridzināšanas metodi, ja būve atbilst Nacionālo bruņoto spēku apmācības vajadzībām un par būves nojaukšanu saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīviem aktiem ir pieņemts atbilstošs lēmums.

 

Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus, kā arī palīdzības sniegšanas koordināciju un patvēruma vietas piešķiršanu kuģiem veic Krasta apsardze saskaņā ar SAR konvencijas un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas prasībām.

Ministru kabinets izdod noteikumus par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos.

 

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzi, veic pasākumus, lai likvidētu kuģošanas līdzekļu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas, bīstamas vai kaitīgas vielas noplūdes sekas, un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos.

Ārkārtējās situācijās ar Ministru kabineta rīkojumu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un cietušo (slimo) transportēšanā uz reģionālajām daudzprofilu slimnīcām un lokālajām daudzprofilu slimnīcām, specializētajiem centriem un specializētajām slimnīcām, kā arī tuvākajām ārstniecības iestādēm, kurās cietušajiem (slimajiem) iespējams nodrošināt nepieciešamo palīdzību (slimnīca), var iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku medicīniskās vienības.

Zemessardze) sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.

Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā un sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās amatpersonas) pavēli un pēc valsts vai pašvaldību institūciju rakstiska pieprasījuma.

Zemessardze var sniegt atbalstu:

1. Valsts policijai un pašvaldībām – Valsts civilās aizsardzības plāna un pašvaldību civilās aizsardzības plānu preventīvajos, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas saistīti ar likumpārkāpumu novēršanu, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanu;
2. Valsts vides dienestam – vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas (tai skaitā zvejas un makšķerēšanas) noteikumu pārkāpumu novēršanā;
3. Dabas aizsardzības pārvaldei – īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumu novēršanā;
4. Valsts meža dienestam – dabas resursu izmantošanas pārkāpumu novēršanā saskaņā ar meža resursu izmantošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
5. Valsts policijai:
- pazudušu personu meklēšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos;
- sabiedriskās kārtības uzturēšanā valsts nozīmes pasākumos, pamatojoties uz attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu;
- personas meklēšanā, kura tiek turēta aizdomās par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja Valsts policijas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami aizturēšanas pasākumu veikšanai un Zemessardzes piesaiste var ievērojami paātrināt minētās personas atrašanu vai ja Zemessardzes rīcībā ir speciāli resursi šo darbību veikšanai;
6. Valsts robežsardzei:
- robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām robežām, lai nepieļautu, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā;
- valsts ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšanā valsts apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto kārtību;
- tādas personas meklēšanā, kura tiek turēta aizdomās par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu;
7. Drošības policijai – likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā atbilstoši Nacionālajam pretterorisma plānam un pamatojoties uz attiecīgu aizsardzības ministra lēmumu;
8. valsts un pašvaldību institūcijām – likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā valsts apdraudējuma gadījumā, pamatojoties uz Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem un rīcības plāniem;
9. Valsts policijai vai pašvaldības policijai – sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā valsts un pašvaldību iestāžu organizētajos publiskajos pasākumos (turpmāk – publiskais pasākums), pamatojoties uz Valsts policijas vai pašvaldības policijas pieprasījumu.

Zemessardze var atteikt atbalsta sniegšanu, ja:

1. Zemessardzei ir jāveic uzdevumi, kas saistīti ar valsts aizsardzības pasākumu īstenošanu;
2. valstī vai tās daļā ir izsludināts izņēmuma stāvoklis;
3. Zemessardzes rīcībā nav pieprasīto resursu (personālsastāva vai materiāltehnisko līdzekļu).

Aktuālās saites
© Nacionālie bruņotie spēki 2010, Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473