Aktualitātes|Par NBS|Dienests|Personālsastāvs|Vienības|Operācijas|NBS rezerve|Rekrutēšana|Mediji
Valsts aizsardzība
Valsts apdraudējuma situāciju novēršana
Personālsastāva apmācība
Starptautiskās operācijas
Resursi un rīki
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Normatīvie akti
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Vakances
Kontaktinformācija
Saites
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde
Jūras spēki
Gaisa spēki
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Republikas Zemessardze
Nacionālie bruņotie spēki / Par NBS / Galvenie uzdevumi / Valsts apdraudējuma situāciju novēršana
Valsts apdraudējuma situāciju novēršana

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma nosaka atbilstošu terorisma draudu līmeni, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas.

Kara laiks iestājas, ja ārējs ienaidnieks ir izdarījis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.

Valsts apdraudējuma gadījumā apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.

Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā.

Slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, Ministru kabinets var uzdot Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā. Ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savas funkcijas, par to lemj Ministru prezidents. Ja Ministru prezidents ir aizkavēts pildīt savu amatu, par to lemj aizsardzības ministrs.

Valsts apdraudējuma gadījumā Krīzes vadības padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

Valstij pieteikta kara vai militāra iebrukuma gadījumā Valsts prezidents nekavējoties:
1) rīkojas saskaņā ar Valsts aizsardzības plāna noteikumiem, izdod pavēles un rīkojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts, pašvaldību institūcijām un valsts iedzīvotājiem;
2) sasauc Saeimu lēmuma pieņemšanai par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

Ja noticis militārs uzbrukums, Valsts prezidents nekavējoties pieprasa Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu un pilnvaro Ziemeļatlantijas līguma organizāciju veikt pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai saglabātu un atjaunotu Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību (1949.gada 4.aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5.panta ietvaros). Ministru kabinets lemj par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā.

Aizsardzības ministrija veic Latvijas Republikas gaisa telpas uzraudzību valsts apdraudējuma gadījumā.  Valsts aizsardzības un drošības interesēs Latvijas Nacionālie bruņotie spēki var izmantot ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģus. Ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģi, kurus izmanto Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, ir pielīdzināmi Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi neparedz citādi.

Aizsardzības ministrs galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.

Terorisma draudu gadījumā aizsardzības ministrs pēc iekšlietu ministra pieprasījuma uzdod Nacionālo bruņoto spēku komandierim sniegt atbalstu Drošības policijas vadītajos terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos, nosakot veicamos uzdevumus, laiku un vietu. Minēto pasākumu vadītājs ir atbildīgs par pavēlēm, kas izdotas terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām Nacionālo bruņoto spēku vienībām.

Negaidīta militāra iebrukuma gadījumā, ja valstī vai tās daļā iepriekš nav izsludināts izņēmuma stāvoklis:
1) katras Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu uzsāk militārās aizsardzības pasākumus, negaidot atsevišķu lēmumu par to;
2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu nekavējoties uzsāk organizētas militārās aizsardzības darbības un informē par to aizsardzības ministru;
3) aizsardzības ministrs saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu nekavējoties uzsāk organizētas valsts aizsardzības darbības un informē par to Valsts prezidentu, Saeimas Prezidiju un Ministru prezidentu.

Ja likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā, tad neatkarības saglabāšanas vai atjaunošanas interesēs:
1) Nacionālie bruņotie spēki, kā arī citas valsts institūcijas rīkojas saskaņā ar īpašu, situācijai atbilstošu Nacionālās drošības plānā un Valsts aizsardzības plānā noteiktu kārtību;
2) pilsoņi un sabiedrība vērš iespējamos pretošanās pasākumus pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.

Kara laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību.

 

Aktuālās saites
© Nacionālie bruņotie spēki 2010, Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473