Aktualitātes|Par NBS|Dienests|Personālsastāvs|Vienības|Operācijas|NBS rezerve|Rekrutēšana|Mediji
Karavīra pienākumi
Komandiera pienākumi
Aizliegumi karavīram
Karavīra tiesības
Karavīra atbildība
Karavīra apbalvošana
Militārā disciplīna
Resursi un rīki
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Normatīvie akti
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Vakances
Kontaktinformācija
Saites
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde
Jūras spēki
Gaisa spēki
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Republikas Zemessardze
Nacionālie bruņotie spēki / Dienests / Karavīra pienākumi, tiesības, atbildība / Karavīra tiesības
Karavīra tiesības

Karavīram ir visas Latvijas pilsoņa tiesības un sociālās garantijas ar atsevišķiem ierobežojumiem, kas saistīti ar militārā dienesta izpildi valsts aizsardzības nodrošināšanai.

Karavīrs ir valsts aizsardzībā. Viņa dzīvību, brīvību, godu un cieņu aizsargā ar likumu.

Karavīram ir tiesības būt par biedru tādās sabiedriskajās organizācijās, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru sabiedriskās organizācijas un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi.

Karavīriem ir tiesības katrā vienībā no sava vidus izvirzīt pārstāvi karavīru interešu aizstāvēšanai un sadzīves jautājumu risināšanai attiecībās ar vienības komandieri un augstākām amatpersonām. Karavīru pārstāvju sistēmas kompetencē ietilpst jautājumi, kas saistīti ar karavīru ikdienu un sadzīves jautājumiem.

Karavīru pārstāvju sistēmas kompetencē neietilpst jautājumi, kas nav saistīti ar militārā dienesta pienākumu izpildi, ne arī operatīvie un politiskie jautājumi.

Karavīram ir tiesības uz reliģijas un ticības pārliecības brīvību.

Karavīram ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru.

Karavīram ir iespējas iegūt militāro izglītību iziet visdažādākos kvalifikācijas apgūšanas vai paaugstināšanas kursus ne tikai valstī, bet gan arī ārpus tās, ja tas ir nepieciešams viņa amata pildīšanai, ar apmācību saistītos izdevumus sedz no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem.

Profesionālā dienesta karavīrs ar vienības komandiera atļauju var mācīties civilajās izglītības iestādēs arī pēc savas iniciatīvas.

Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas. Karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības.

Karavīram ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, bet ir aizliegts pielietot vai izmantot dienesta šaujamieroci, ja pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas.

Veicot kaujas uzdevumu bruņotā konfliktā, karavīram jāievēro starptautisko tiesību noteikumi par ieroču pielietošanu šādā konfliktā.

Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, un speciālos līdzekļus likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši draudam un situācijai, kā arī dienesta suņus.
Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, karavīra pienākums ir nekavējoties sniegt tiem medicīnisko palīdzību un par to pakļautības kārtībā paziņot vienības komandierim, kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai. Par visiem fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem karavīram jāpaziņo tuvākajam tiešajam priekšniekam.
Karavīrs miera laikā, pildot aktīvo dienestu ikdienas režīmā, ir tiesīgs glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Karavīrs ir tiesīgs iesniegt sūdzību pakļautības kārtībā.
Karavīrs dienesta sūdzību var iesniegt rakstiski vai arī izteikt mutiski savam vai apsūdzamā tuvākajam tiešajam komandierim. Aizliegts sūdzības iesniegt augstākiem priekšniekiem, apejot apsūdzamā tuvāko tiešo priekšnieku. Aizliegums neattiecas uz inspekcijas skatēm un personālsastāva aptaujām. 
Dienesta sūdzību par vienības  komandieri un par augstākiem komandieriem iesniedz tikai rakstiski. Dienesta sūdzību var iesniegt katrs savā lietā. Aizliegts iesniegt kolektīvas sūdzības. Tāpat aizliegts sapulcēties sūdzību apspriešanai. Sūdzību aizliegts iesniegt, atrodoties ierindā, dienesta norīkojumos, izņemot inspekcijas aptaujas.

Karavīram ir tiesības apstrīdēt sev uzlikto disciplinārsodu Karavīru militārās disciplīnas reglamentā noteiktajā kārtībā.
Ja dienesta sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar sūdzības izskatīšanas rezultātiem, viņš var iesniegt pārsūdzību sūdzības izskatītāja tuvākajam tiešajam komandierim.
Ja konfliktu neatrisina, karavīrs ir tiesīgs pārsūdzēt savu tiešo komandieru  lēmumus augstākam komandierim un arī aizsardzības ministram.

Aktuālās saites
© Nacionālie bruņotie spēki 2010, Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473