Latvijas karavīri piedalās filmas "Dvēseļu putenis" tapšanā

Kultūra
Sargs.lv
Dvēseļu putenis

Ir sākusies filmēšana vēsturiskajai Latvijas kara filmai "Dvēseļu putenis", kas top pēc Aleksandra Grīna triloģijas "Dvēseļu putenis" (1932–1934) motīviem. 

Latvijas karavīri piedalās filmas "Dvēseļu putenis" tapšanā

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki atbalsta šīs Latvijas simtgadei veltītās filmas tapšanu. Filmēšanas pirmā posma epizodēs piedalās mūsu karavīri. Viņu dalība filmas uzņemšanā ir ne vien ieguldījums latviešu tautas skarbās vēstures dokumentēšanā, bet arī katra paša personiska dāvana Latvijai simtgadē.

“Filma „Dvēseļu putenis” atspoguļo latviešu tautas cīņu par neatkarību un parāda to, ka Latvijas valsts esamību nevaram uztvert kā pašsaprotamu. Tā ir nopelnīta grūtās un pašaizliedzīgās cīņās, kas prasījušas daudzu cilvēku varonību un dzīvības. Filmas stāsts ar emocionālo līdzpārdzīvojumu ļauj izprast vēsturiskos notikumus un likumsakarības, ļaujot tos izdzīvot caur sevi un padarot par personīgu pieredzi. „Dvēseļu putenis” ir filma par latviešu saknēm un Latvijas valsts vērtībām; tā atgādina par cieņu, ko ir pelnījuši cilvēki, pateicoties kuriem latvieši šodien var dzīvot neatkarīgā valstī. Filma „Dvēseļu putenis” ir ilgtermiņa ieguldījums nacionālajā pašapziņā,” atzīst filmas režisors Dzintars Dreibergs.

“Dvēseļu putenis” ir atgādinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka par savu valsti jācīnās jebkuros apstākļos. Tas ir stāsts par latvieti cīņā par savu un savas tautas godu, savu dzimteni. Gājiens uz Latvijas valsti, sākot ar strēlnieku cīņām, bija viens vienīgs nepārtraukts upuru gājiens un dvēseļu putenis, jo brīvību un patstāvību tautām liktenis nedāvā bez asiņu maksas.

Vienlaikus tā ir spilgta Latvijas militārās vēstures liecība: patiesi iespaidīgi ir lielā varonībā un ticamībā tēlotie kauju skati. Lasot A. Grīna darbu, acu priekšā paveras varenas panorāmas, kā tālskatī raugoties, iznirst detaļas – bunkurs, tranšejas, ložmetēju ligzdas, artilērijas baterijas, beidzot parādās karavīri. Dzirdamas karavīru dziesmas, humors, sarunas un bažas, ievainoto kliedzieni un vaidi, ložu džinkstēšana un artilērijas lādiņu eksplozija, ko nomaina klusums mežā, kad “dzird retu lodi spindzam, un, kaudamies ar nogurumu un miegu, kareivji gaida, kad beidzot viņiem atnāks apsolītā maiņa”.

Tāpat “Dvēseļu putenis” ir strēlnieku un vēlāk Latvijas armijas karavīru iekšējās dzīves, cēlās varonības, Tēvzemes mīlestības, sociālās taisnības alku un maigas mīlestības apliecinājums.

“Dvēseļu puteni” uzņems vairākos posmos, un patlaban tiek filmēts pirmais posms, kas ietver vairākas nozīmīgas ainas – vēsturiskās bēgļu gaitas, kurās 1915. gada vasarā devās vismaz 850 000 Latvijas iedzīvotāju; strēlnieku iesaukšana, kas cilvēkos radīja tādu nacionālo pacēlumu, ka iesaukšanas punktus pārpildīja ne tikai vīrieši, bet arī sievietes un nepilngadīgi jaunieši; un strēlnieku pavadīšana, kas izvērsās grandiozā, svinīgā gājienā galvenajās Rīgas ielās līdz pat Daugavmalai.

Filmas otrais posms tiks filmēts no šā gada septembra līdz oktobrim, bet trešais un ceturtais posms – 2018. gada janvārī un maijā.

Informācija par iespējām iesaistīties filmas nākamo posmu uzņemšanā savlaicīgi tiks publicēta portālā sargs.lv.

Filmas pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī – tieši 100 gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītajām brīvības cīņām.

Dalies ar šo ziņu