Virskapelāns: Centrālāfrikas Republikā mūsu karavīri ir optimistiski, vietējie viņus labi pieņem

Mūsu karavīru atbildības rajons ir galvaspilsētā. Gan kājnieku, gan transporta patruļas viņi veic jebkurā diennakts laikā. Tāpat mūsu karavīri nodrošina dažādu pilsētai stratēģisku objektu apsardzi, ir arī bataljona līmeņa uzdevumi un savas bāzes apsardze. Patruļas laikā karavīri ir iekļuvuši vairākās apšaudēs, kurās cietusi vien tehnika, bet nevis karavīri.

„Mūsu karavīri ir optimistiski, viņiem ir ļoti laba vadības grupa, ļoti laba starptautisko operāciju pieredze,” pastāstīja kapelāns Elmārs Pļaviņš pēc atgriešanās no tālās Āfrikas valsts. „Mums tur ir ļoti laba komanda - cilvēki, kas zina savus pienākumus, prot darīt savu darbu. Visvairāk viņiem pietrūkst iespējas atbraukt atvaļinājumos un sazināties ar tuviniekiem, jo internets tiešām ir ļoti lēns, civilie komunikāciju kanāli regulāri tiek bloķēti, saziņa var notikt tikai naktīs un arī tad ne vienmēr. Tieši tāpēc kapelāna un psihologa vizītes liek justies labāk, mēs varam sazināties ar karavīru ģimenēm, palīdzēt, nodot ziņas, uzmundrināt gan karavīrus, gan mājās palicējus.”

Mūsu karavīri dien kristiešu rajonā, turpat blakus ir arī musulmaņu apdzīvotais rajons, kur kristiešiem nav vēlams spert kāju.

„Latvijas karavīrus vietējie ļoti labi pieņem, jo mūs nesaista nekādas vēsturiskās attiecības, kā tas ir gadījumā ar francūžiem, kam te ilgstoši bija kolonijas. Mūsu karavīri daudz iet kājnieku patruļās, kas nozīmē tiešu kontaktu, iespējas sasveicināties, parunāt ar vietējiem,” pastāstīja Elmārs Pļaviņš. „Viens no labajiem piemēriem bija augustā, kad notika liela mēroga naidīga demonstrācija, kurai pretī bija jāstājas arī mūsu karavīriem, un vietējie viņiem teica – mēs neuzbruksim jums, mēs jūs cienām.”

Darba valoda operācijā ir franču, kas nozīmē, ka tiem karavīriem, kas labi runā franciski, ir lielāka slodze, nodrošinot tulkošanu.

„Viens no karavīriem ir iemācījies vietējo valodu, un, izejot patruļā, vietējie ļoti labprāt ar viņu komunicē – tas ir lielisks piemērs, kā sadraudzēties ar vietējiem, uzzināt viņu domas. Valsts iedzīvotāji ir ļoti komunikabli, daudz žestikulē un skaļi runā,” sacīja virskapelāns.

 Jāpiebilst, ka par mūsu karavīra vietējās valodas pārzināšanu ir informēta arī Centrālāfrikas Republikas prezidente, kura šo faktu uzsvēra, tiekoties ar Latvijas aizsardzības nozares vadību, kura nemieru plosīto valsti apmeklēja oktobra sākumā.

Virskapelāns savā vizītē Centrālāfrikas Republikā novērojis, ka viena no lielākajām problēmām valstī ir nabadzība un milzīgais bezdarbs – kad bāzē tika izsludināts konkurss uz divām civilajām darba vietām, uz tām pieteicās pat vairāki tūkstoši cilvēku. Lai izdzīvotu, cilvēki bieži vien ir spiesti zagt, viņi uzsāk reketu vai kādu citu nelegālu nodarbi, lai tikai varētu nodrošināt savu ģimeni ar minimālo iztiku.

 Viņš atzīst, ka klimats un dzīves līmenis Centrālāfrikas Republikā ļoti atšķiras no Afganistānas, kur pēdējos gados mūsu karavīri dzīvoja labi nodrošinātās bāzēs. Izbraucot uz operāciju rajonu, karavīri bija sagatavojušies dzīvot teltīs, bet tagad – lielā mērā pateicoties igauņiem, kas Bangi ieradās pirmie un sāka iekārtot bāzi – viņi jau dzīvo konteineros, ir nodrošinātas minimālās sanitārās prasības.  Protams, klimats ir pavisam cits, karstums dienas laikā ir liels, gaisa mitrums tāpat; jāuzmanās arī no odiem, kas pārnēsā malāriju, katru dienu jādzer pretmalārijas tabletes, lai nesaslimtu.

Izpildot savus uzdevumus, karavīri mājās atgriezīsies neilgi pēc valsts svētkiem, jo Latvija nepagarinās dalību ES vadītajā operācijā Centrālāfrikas Republikā.