Latvija drīzumā uz operāciju Centrālāfrikas Repulikā sūtīs 30-40 karavīrus

Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai lēmuma projektu, kas tuvākajā laikā tiks skatīts valdībā un vēlāk Saeimā, lai saņemtu parlamenta akceptu dalībai šajā operācijā.

"Plānots, ka mēs varētu piedalīties [operācijā] līdz vada līmeņa vienībai ar atbalsta elementiem. Tie varētu būt 30-40 karavīri. Vienība piedalītos uz mandāta laiku - sešiem mēnešiem. Mēs neplānojam mandātu pagarināt," norādīja Vējonis.

Citas dalībvalstis ieradīsies šajā Āfrikas valstī aprīļa beigās un maija sākumā. AM rēķinās, ka Nacionālo bruņoto spēku karavīri varētu ierasties Centrālāfrikā maija beigās vai jūnija sākumā.

AM amatpersonas iepriekš, runājot par dalību šajā operācijā, vairākkārt uzsvērušas, ka Latvijas karavīriem nepieciešams atbilstošs militārais transports. Lai arī plāni par bruņumašīnu iegādāšanos vēl ir tikai procesā, ministrija strādā pie risinājumiem, kā nodrošināt karavīrus ar atbilstošu transportu Āfrikā.

Latvijas karavīri šajā valstī apsargās lidlauku, lai nodrošinātu humānās palīdzības piegādes. Kaujas operācijas Latvijas karavīri neveiks.

Eiropas Savienība (ES) 1. aprīlī paziņojusi, ka nekavējoties sāks sešu mēnešu militāro misiju Centrālāfrikas Republikā, lai novērstu arvien dziļāko krīzi, kas pārņēmusi šo valsti. ES militāro operāciju sākšanu atbalstījusi Eiropadome.

1000 karavīru lielie ES spēki - EUFOR RCA - palīdzēs aptuveni 2000 Francijas un 6000 Āfrikas Savienības operācijas karavīru, cenšoties atjaunot drošību galvaspilsētā Bangi un radīt apstākļus humānās palīdzības piegādei, paredzot tālāk nodot šo uzdevumu ANO miera uzturēšanas operācijai vai Āfrikas valstu spēkiem.

ES operāciju, kas varētu izmaksāt 25,9 miljonus eiro, bija paredzēts nosūtīt uz CĀR jau marta beigās, taču iecere aizkavējās.

Haoss CĀR sākās, kad nemiernieku koalīcija "Seleka" ("Alianse") pagājušā gada 24. martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē. Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst viens no nemiernieku līderiem musulmanis Mišels Džotodija.

Viņš oficiāli izformēja grupējumu "Seleka", bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.
Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.

Bažījoties par tālāku situācijas pasliktināšanos, Francija un Āfrikas Savienība nosūtīja uz CĀR savus karavīrus. Starptautiskā militārā operācija CĀR tiek īstenota, balstoties uz ANO mandātu.