Mums ir jāmācās kopā

Viedoklis
Līga Lakuča, tulkojis NBS rezerves virsleitnants Kārlis Līdaka

Rutlands
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis, vsrž. Gatis Indrēvics

Saruna ar Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas komandieri Kanādas armijas pulkvežleitnantu Veidu Rutlandu.

Mums ir jāmācās kopā

— Kādi ir jūsu vadītās kaujas grupas uzdevumi, šīs kaujas grupas prioritātes?

— Mūsu kaujas grupas uzdevums ir atturēt iespējamo agresiju un izvairīties no konfliktiem, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalīties šī reģiona aizsardzībā. Atturēšanas teorija ietver vajadzīgās kaujas spējas, profesionālus karavīrus un vēlēšanos tos izmantot. Atturēšana, kas ir mūsu galvenais uzdevums, tiek īstenota, lai mainītu pretinieka domāšanu, kas citādi, iespējams, varētu izlemt uzsākt kādas kaitīgas vai aplamas darbības. Kā mēs to paveicam ikdienā? Skaidrs, ka situāciju šeit nevar salīdzināt ar misijām Afganistānā vai Bosnijā, kur mēs esam kādreiz piedalījušies. Latvijā ir pilnībā funkcionējošas drošības struktūras, valdība un ekonomika. Tāpēc arī vairāku iemeslu dēļ mūsu ikdiena šeit galvenokārt koncentrēsies uz apmācību. Pirmkārt, tāpēc, ka apmācība karavīram palīdz saglabāt un pilnveidot dienestam nepieciešamās prasmes. Otrkārt, mēs esam daudznacionāla kaujas grupa, kas tiek integrēta NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādē, un mums ir jāmācās kopā. Mūsu kaujas grupas dalībvalstu karavīru apmācības programmas ir atšķirīgas, un šie karavīri ir sasnieguši augstāko attiecīgās valsts bruņoto spēku karavīru apmācības līmeni. Šobrīd strādājam kopā kā vienota militāra vienība NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes sastāvā. Sabiedrības informēšana būs nākamā lieta, ko mēs plānojam darīt, lai Latvijas iedzīvotāji uzzinātu par mums, tāpat kā mēs to darām savās valstīs. Kad mēs, piemēram, viesosimies kādā skolā vai pasākumā, nosūtīsim turp dažus mūsu kaujas grupas karavīrus līdz ar viņu aprīkojumu un sniegsim informāciju par to, kas mēs esam un ko darām. Tādējādi mēs izpildām savu misiju, veicot apmācību, kas vienmēr ir atvērta un pārredzama, iepazīstinot vietējos iedzīvotājus ar to, ko mēs darām. Un mūsu misija būs izpildīta, kad varēsim doties mājās, zinot, ka šeit patiešām viss ir un arī būs mierīgi, jo tikai tad varēsim būt apmierināti ar šeit paveikto.

— Jums kā pirmajiem šīs kaujas grupas karavīriem, iespējams, ir grūtāk, taču nākamās rotācijas karavīriem varbūt būs vieglāk, jo viņi būs labāk informēti par šeit notiekošo. Kādas bija jūsu personīgās izjūtas, ierodoties Latvijā?

— Kad pirms NATO Varšavas samita mēs uzzinājām, ka Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa tiks izvietota Latvijā, es, protams, mācēju kartē atrast Latviju kā vienu no Baltijas valstīm, tomēr neko daudz par to nezināju. Latvija man asociējās vien ar to, ka dažas reizes biju skatījies, kā mūsu valstis sacentās, spēlējot hokeju. Taču ikreiz, kad mums ir jādodas dienestā uz kādu jaunu teritoriju, mēs veicam attiecīgās teritorijas izpēti un analīzi. Arī šoreiz Kanādā bija sagatavota lieliska mācību programma, kurā piedalījās šīs kaujas grupas dalībvalstu vienību komandieri. Pie mums ar lekciju viesojās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors un NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Lejiņš. Līdz marta sākumam mums bija izveidojies itin labs priekšstats par Latvijas ģeogrāfiju, kultūru, iedzīvotājiem, infrastruktūru utt. Karavīri parasti ir zinātkāri cilvēki, un ikviens bija izlasījis Baltijas valstu vēsturi, zināja, piemēram, par Kārli Ulmani. Skaidrs, ka karavīriem ir jāzina, kurp viņiem jādodas, tāpēc visi karavīri ­saņēma vajadzīgās instruktāžas. Un viņi arī  zināja, kāpēc mēs šeit tiekam izvietoti.

Man paveicās, jo aprīlī šeit ierados uz mācībām «Summer Shield», un to laikā man bija iespējams apskatīt kaujas grupas izvietošanas vietu un satikt NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes vadību. Kanādas Ņūbransvikas province reljefa ziņā ir ļoti līdzīga Latvijai — abas teritorijas ir gandrīz vienādas, abām ir piekrastes līnija, meži un upes. Latvijas klimats mūsu kaujas grupā dienošajiem kanādiešiem ir ļoti pazīstams, un pagaidām mums nav bijuši nekādi lieli pārsteigumi.

— Kā notiek sadarbība starp kanādiešiem un latviešiem? Jūs uzsvērāt, ka vissvarīgākais ir apmācība. Pie kādiem jautājumiem karavīru apmācībā, jūsuprāt, būtu vairāk jāpiestrādā, jo, kā jau teicāt, dažādās valstīs karavīru apmācība notiek atšķirīgi?

— Tas, ka mēs visi pārstāvam NATO dalībvalstis, ievērojami atvieglo mūsu uzdevumu, jo ir NATO publikācijas un NATO pastāvīgie nolīgumi, ko mūsu valstis ir parakstījušas. Kā piemēru vēlos minēt NATO radiosakaru lietošanas instrukciju ACP 125, ko mēs visi ievērojam. Mūsu kaujas grupa ir NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes sastāvdaļa. Brigādes iknedēļas sanāksmēs piedalās 1. un 2. kājnieku bataljona vadība, bet es pārstāvu 3. bataljonu. Šajās sanāksmēs saņemu vajadzīgo virzību, mēs pārrunājam visus aktuālos jautājumus, jo kaujas grupa ir integrēta Latvijas NBS struktūrā. Taču sadarbība neaprobežojas tikai ar šīm iknedēļas sanāksmēm. Ar NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādi mums ir izveidojusies laba sadarbība. Arī, kad piedalījāmies mācībās «Summer Shield», mēs saņēmām kājnieku brigādes pavēles, ko pārveidojām par mūsu kaujas grupas pavēlēm. Un šīs pavēles bija gandrīz identiskas, jo visi lietojam vienādus taktiskos terminus — aizsargāt, bloķēt, aizkavēt u. tml. Karavīriem viss ir saprotams, un nav nepieciešams kaut ko lieki sarežģīt. Kaujas grupā ir jāspēj ātri pārvarēt visas savietojamības grūtības, tāpēc bija lieliski, ka kaujas grupas dalībvalstu vienību komandieri iepriekš varēja ierasties Kanādā, lai mēs veselu dienu varētu apspriest, kā labāk atrisināt dažas jau iepriekš paredzamas savietojamības problēmas.

— Vai jums bija kādas sarunas par loģistiku un jūsu kaujas grupas karavīru dzīves apstākļiem Latvijā, pirms jūs šeit ieradāties? Ar kādām problēmām esat saskārušies?

— Tas, ko mēs redzējām, kad ieradāmies šeit aprīlī, salīdzinot ar to, ko es redzu šodien, ļauj teikt, ka ir notikusi ļoti strauja attīstība. Kad ierados pirmo reizi, asfalta vietā bija dubļains ceļš un hosteļu būve bija sākuma stadijā, bet tagad tie ir jau gandrīz pabeigti. Autostāvvieta, kur šobrīd tiek novietoti visi mūsu transportlīdzekļi, ir iekārtota. Nav iespējams pat uzskaitīt, cik daudz darba ir paveikts. Četras ēkas tiks pabeigtas pēc mūsu sertifikācijas mācībām, un tad mūsu karavīri varēs pārcelties uz dzīvi tur — tas ir lieliski.

— Kanādas interneta vietnēs esmu lasījusi dažādus komentārus par Kanādas karavīru ierašanos Latvijā. Kāds, jūsuprāt, ir Kanādas sabiedrības viedoklis par to, ka jūsu karavīri tiek nosūtīti dienestā uz šo reģionu?

— Kanādas aizsardzības politikā ir ietvertas mūsu vērtības — tiesiskums, atbalsts starptautiskajai pārvaldībai, miers un stabilitāte, kas nodrošina labklājību, un tām pilnībā atbilst tas, ko mēs darām šeit. Stabilitātes veicināšanas pasākumi mūsdienu globalizētajā vidē ir atbalstāmi pat visattālākajās pasaules vietās. Kā mēs labi zinām, pasaulē viss ir savstarpēji saistīts, it īpaši attiecībā uz Eiropas Savienību, tāpēc, manuprāt, kanādieši izprot un atbalsta mūsu dalību šajā misijā. Es varu runāt, vadoties no savas pieredzes. Mēs, kaujas grupas karavīri, kuriem Kanādā ir tuvi radinieki, jau vairākas reizes esam intervēti televīzijā par dažādām lietām, un tam, ko mēs šeit darām, ir liels sabiedrības atbalsts. Kanādas aizsardzības ministrs bija ieradies Latvijā 19. jūnijā, arī viņš savā runā pieminēja šo atbalstu. Manuprāt, kanādieši izprot šīs misijas būtību.

— Pēdējos gados pasaules drošības vide ir ievērojami mainījusies. Pirms desmit gadiem dienas kārtībā bija Afganistāna un Irāka, savukārt šī misija un situācija ir pavisam atšķirīga. Varbūt karavīru apmācība būtu jāmaina un jāpielāgo esošajai drošības situācijai?

— Katram, kas mūsu kaujas grupā ir vecāks par četrdesmit gadiem, šī situācija ir ļoti pazīstama, jo mēs dienējām jau piecus vai pat desmit gadus, pirms 2001. gada 11. septembrī notika uzbrukums ASV, un mūsu pamatapmācība tika organizēta konvencionālā, aizsardzības vidē. To karavīru apmācība, kas pievienojās bruņotajiem spēkiem vēlāk, jau bija vērsta uz situāciju Afganistānā un to, kā apkarot sacelšanos vai partizānu karu. Lai pilnvērtīgi sagatavotos šai misijai, mums bija jāatrod vecas grāmatas un jāpārlasa kādreiz mācītais. Par laimi, mums joprojām ir daudz instruktoru, kas vēl atceras šo apmācību un ir spējuši to nodot tālāk saviem kareivjiem. Tātad, raugoties no konvencionālās karadarbības perspektīvas, mēs esam atgriezušies pie koncentrēšanās uz konvencionālajām operācijām. Protams, mūsdienās ļoti aktuāls ir jaunais hibrīdkarš — dez­informācija, neslavas celšana kibertelpā u. tml., tieši tāpēc galvenais uzsvars šobrīd tiek likts uz izglītību. Mūsu karavīriem ir jāzina, kas šajā jomā līdz šim jau ir noticis, lai viņi prastu šādās situācijās rīkoties. Mēs, protams, veicam savu sakaru tīklu aizsardzību, lai nodrošinātos pret iespējamiem kibernoziegumiem. Un Latvijā izvietotā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ir tikai viena daļa no NATO, kas atbild par konfliktu novēršanu šajā reģionā — tā ir komplicēta misija.

— Kas, jūsuprāt, vēl vieno kanādiešus un latviešus?

— Mācību «Saber Strike 2017» viesu dienā es pavisam negaidīti satiku pulkvežleitnantu, ar kuru kopā 1998. gadā trīs mēnešus mācījāmies kājnieku vada līmeņa kaujas pamatapmācības kursā Ņūbransvikas provincē. Jūs savukārt pieminējāt valodas mācības Kanādas bruņoto spēku valodu skolā, tātad varam runāt par kanādiešu un latviešu sadarbību jau agrāk. Protams, mēs šeit labi iekļaujamies, jo kā latvieši, tā arī kanādieši ir mācījušies vienās štāba virsnieku koledžās, mēs izmantojam to pašu militāro struktūru. Latvieši ir ļoti draudzīgi, un viņiem patīk labs humors. To es saku ne tikai par jūsu karavīriem, jo dienesta pienākumos man nākas diezgan daudz būt arī ārpus NBS Ādažu militārās bāzes. Katru reizi, kad es piedalos kādā pasākumā vai iepērkos vietējā veikalā, cilvēki ir bijuši ļoti draudzīgi, un tas ir lieliski. Kā jau es iepriekš teicu, Latvija ļoti līdzinās vairākām Kanādas provincēm, par ko esmu pārliecinājies, apceļojot jūsu zemi. Ikreiz, šķērsojot kādu upi vai redzot mežu, ir jāsecina, ka šeit tiešām izskatās tāpat kā dažās vietās Kanādā. Visbeidzot jāpasaka, ka jūsu Kaujas atbalsta bataljona komandieris mūs ir izaicinājis uz hokeja spēli.

— Vai jūs pats arī spēlējat hokeju?

— Hokeja inventārs man ir līdzi, bet es neesmu no mūsu augstākā līmeņa spēlētājiem, tomēr plānoju piedalīties ceremoniālajā iemetienā. Mums ir daži ļoti talantīgi puiši.

— Ko jūs gribētu novēlēt savai kaujas grupas starptautiskajai komandai nākamajos sešos septiņos mēnešos, kurus pavadīsiet Latvijā?

— Vispirms es vēlētos, lai mēs sasniegtu nepieciešamo gatavību un spētu izpildīt šīs misijas uzdevumu — pie tā mēs pašlaik strādājam, netaupot pūles. Otrkārt, šī ir lieliska iespēja stiprināt šajā misijā iekļauto NATO dalībvalstu karavīru profesionālo saikni. Lai gan NATO pastāv kopš 1949. gada, šī ir pirmā reize, kad šādā tiešā saskarē un nelielā vienībā tik daudzas valstis darbojas kopā. Manuprāt, tieši tāpēc mums izdosies atrisināt daudzus mūsu vienību savietojamības jautājumus, piemēram, kā Itālijas rotai strādāt kopā ar Spānijas rotu un kā nodrošināt šo vienību saziņu radiosakaros. Skaidrs, ka mums šeit būs daudz mācību stundu, bet vienlaikus tiks veidota arī saikne mūsu valstu karavīru starpā. Starp NATO valstīm politiskajā līmenī pastāv dažādas saites, bet tagad savstarpējā saikne veidosies dažādu valstu kapteiņu un seržantu starpā, un, viņi, virzoties pa dienesta kāpnēm savu valstu bruņotajos spēkos, vienmēr atcerēsies savus kolēģus no šīs misijas, un tas būs lieliski. Treškārt, es patiešām vēlos, lai Latvijas iedzīvotāji un karavīri, mūsu tautas un mūsu valstu vadītāji zinātu, ko mēs šeit darām. Arī to, ka mēs pieliekam daudz pūļu, lai mūsu misija būtu sekmīga un lai misijai piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi, jo mēs godprātīgi darām savu darbu. Un noslēgumā vēlos teikt, ka es būšu patiesi laimīgs, ja mūsu atrašanās laikā šeit nekas slikts neatgadīsies, bet būs daudz lielisku apmācību, un mēs iegūsim daudz lielisku draugu. Jo, ja šeit būs mierīgi un klusi un situācija nesarežģīsies, tad mēs varēsim laimīgi doties mājās.

Pulkvežleitnanta Veida Rutlanda (L. Wade Rutland) biogrāfija

Dzimis un audzis Pembrokā, Ontārio provincē, plt. Rutlands 1995. gadā uzsāka dienestu Kanādas bruņotajos spēkos. Pēc kājnieku virsnieku apmācības kursa beigšanas 1999. gadā tiek norīkots par strēlnieku vada komandieri Princeses Patrīcijas kājnieku pulka 2. vieglo kājnieku bataljonā. No 2002. gada divus gadus dien par izlūkošanas vada komandieri Karaliskajā 22. pulka 2. bataljonā. Vēlāk seko dienests Kājnieku skolā Geidžtaunā, bet 2006. gadā viņu norīko dienēt Kanādas Speciālo operāciju spēku pavēlniecībā (Canadian Special Operations Forces Command).

2008. gadā plt. Rutlands tiek iecelts par Princeses Patrīcijas kājnieku pulka 1. vieglo kājnieku bataljona Čārlija rotas komandieri. Viņš turpina dienestu 1. mehanizētās brigādes grupā, kur 2010. gadā kļūst par brigādes operāciju virsnieku. 2011. gadā plt. Rutlands pabeidz Apvienotās vadības un štāba personāla mācību programmu, un 2012. gadā pēc operatīvo pavēlniecību apvienošanās viņš kļūst par pirmo izveidotās Kanādas Apvienotās operāciju pavēlniecības komandiera administratīvo palīgu.

2013. gadā plt. Rutlands turpina dienestu Bruņoto spēku komandiera vietnieka birojā Kanādas galvaspilsētā. Šajā periodā viņš darbojas arī kā reģionālais pārstāvis Princeses Patrīcijas kājnieku pulka izpildkomitejā un iesaistās palīdzības sniegšanā, gatavojoties Otavas 100 gadu jubilejas svinībām. Nesen viņš atgriezās no Tuvajiem Austrumiem, kur dienēja kā štāba priekšnieks Apvienotajā taktiskajā grupā Irākā.

Plt. Rutlands dienesta laikā ir piedalījies vairākās starptautiskajās operācijās: «Palladium», «Lion», «Enduring Freedom», «Athena» un «Impact». Plt. Rutlands ir piedalījās Kanādā notikušajās militārajās operācijās «Grizzly» un «Lustre». Makmāstera universitātē viņš ir ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu un Kanādas Karaliskajā militārājā koledžā (Royal Military College of Canada) — aizsardzības zinātņu maģistra grādu. Viņš ir kvalificēts izlūkošanas patruļnieks, izpletņlēcējs un ASV Armijas reindžeru skolas (U.S. Army Ranger School) absolvents.

Kanādas vadītā NATO kaujas grupa uzsāk darbību Latvijā

Kanāda ir viena no vadošām NATO dalībvalstīm, kas vienmēr ir atbalstījusi Kanādas karaspēka vienību un militārās tehnikas izvietošanu dažādās pasaules vietās, kad tas bijis visvairāk nepieciešams. Kanādas valdība ir apņēmusies veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai Kanādas iedzīvotāji un cilvēki visā pasaulē varētu justies droši un neapdraudēti.

2017. gada 19. jūnijā vairāk nekā 1000 karavīru no septiņām NATO dalībvalstīm piedalījās svinīgajā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonijā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ādažu militārajā bāzē.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa sadarbosies ar NBS Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi. Kaujas grupas komandieris ir Kanādas armijas pulkvežleitnants Veids Rutlands (Wade Rutland); šo kaujas grupu veido karavīri no Albānijas, Kanādas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.

Kaujas grupas sagaidīšanas ceremonijā piedalījās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) un Latvijas Republikas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Savukārt Kanādu šajā ceremonijā pārstāvēja Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit S. Sajjan) un Kanādas bruņoto spēku komandieris Džonatans Vānss (Jonathan Vance).

Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā ir pabeigta NATO daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošana, par ko NATO valstu un valdību vadītāji vienojās Varšavas samitā 2016. gada jūlijā.

Kaujas grupas sagaidīšanas ceremonijā svinīgajā uzrunā Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans teica: «Šodienas ceremonijā tiek apliecināta viena no galvenajām Kanādas NATO saistībām. Kanāda ir viena no vadošajām dalībvalstīm NATO atturēšanas un potenciālās agresijas nepieļaušanas politikas nodrošināšanā, un, piedaloties šajā operācijā, mēs apliecinām arī mūsu jaunās aizsardzības politikas galvenos uzdevumus — būt stipriem, drošiem un iesaistītiem. Kanāda kā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas vadošā valsts ir apņēmusies Eiropā nodrošināt mieru un stabilitāti. Mēs esam vienoti ar mūsu NATO sabiedrotajiem un Latvijas iedzīvotājiem.»

Kanādas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss savā runā uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka Kanādas bruņoto spēku militārpersonas — sievietes un vīrieši — Latvijā parādīs kanādiešiem raksturīgo operatīvo izcilību. Mūsu pieredze, sagatavotība un profesionalitāte ir devusi iespēju mums vadīt šo daudznacionālo kaujas grupu, lai sekmētu NATO drošības atbalsta pasākumus Centrāleiropā un Austrumeiropā.»

Savukārt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā komandieris pulkvežleitnants Veids Rutlands pauda: «Šī ir svarīga diena NATO, Latvijai un šai kaujas grupai. Ar šo tiek skaidri parādīts, ka Kanāda ir uzticīga mūsu NATO sabiedrotajiem un ka mēs darīsim visu nepieciešamo, lai saglabātu mieru Baltijas valstīs. Esmu ļoti priecīgs par šajā kaujas grupā ietilpstošo karavīru kaujas spējām un profesionalitāti, un ceru uz veiksmīgu sadarbību ar Latvijas kolēģiem.»

Par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupām Centrāleiropā un Austrum­eiropā:

• NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveide Centrāleiropā un Austrum­eiropā pilnībā atbilst Kanādas valsts jaunajai aizsardzības politikai — būt stipriem, drošiem un iesaistītiem, un uzsver Kanādas valdības apņemšanos vadīt NATO atturēšanas un potenciālās agresijas nepieļaušanas politikas īstenošanu, lai nodrošinātu vispārējo stabilitāti.

• Ņemot vērā pastāvīgo starptautisko nestabilitāti, NATO dalībvalstis 2016. gada jūlija Varšavas samitā nolēma pastiprināt kolektīvo aizsardzību, lai novērstu iespējamo agresiju pret NATO dalībvalstīm. Visredzamākais šīs pastiprinātās atturēšanas un aizsardzības politikas elements ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveide Centrāleiropā un Austrumeiropā.

• Šīs daudznacionālās kaujas grupas apliecina transatlantisko saišu noturīgo spēku, kā arī alianses saistību ievērošanu un NATO dalībvalstu vienotību. Kaujas grupas ir daļa no alianses veiktajiem atbildes pasākumiem saistībā ar Krievijas valdības lēmumu izmantot militāro spēku pret saviem kaimiņiem un tās militāro spēku palielināšanu šajā reģionā. Kaujas grupas ir aizsardzības vienības, kas ir samērīgas ar pārmainīto drošības vidi un pilnībā atbilst NATO starptautiskajām saistībām. To mērķis ir novērst konfliktus un saglabāt reģionālo stabilitāti.

• NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ir izveidotas arī Igaunijā, Lietuvā un Polijā, kur šo kaujas grupu vadošās valstis ir attiecīgi Apvienotā Karaliste, Vācija un Amerikas Savienotās Valstis.

• Kanādas bruņoto spēku karavīru izvietošana Latvijā notiek operācijas «Reassurance» ietvaros, atbalstot NATO drošības garantijas un atturēšanas pasākumus Centrāleiropā un Austrumeiropā. Operācijas «Reassurance» ietvaros izvietotie Kanādas bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika ir vairāk nekā desmit gadu laikā lielākais Kanādas ilgstošās klātbūtnes apliecinājums Eiropā.

• Kopš 2014. gada Kanāda kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem, izmantojot partnerību, apmācību, militārās mācības un citus operatīvos uzdevumus, ir aktīvi piedalījusies dažādos pasākumos, lai saglabātu drošību un stabilitāti Centrāl­eiropā un Austrumeiropā.

• Kanādas bruņotie spēki šajā kaujas grupā piedalās ar 450 karavīriem, t.sk., štāba personālu, kājnieku rotu, kas bruņota ar vieglajām bruņumašīnām, militāro policiju, kā arī nodrošinājuma un sakaru atbalsta vienībām.

• Lielākā daļa šobrīd Latvijā dienošo Kanādas karavīru ir no Kanādas 3. divīzijas, kas izvietota Edmontonā, Albertas provincē.

• Kanādai ar Latviju ir lieliskas savstarpējās attiecības. Kanāda bija pirmā G7 valsts, kas 1991. gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un viena no pirmajām valstīm, kas 2004. gadā ratificēja Latvijas pievienošanos NATO.

No interneta vietnes — https://www.canada.ca/en/department-national-defence/news/2017/06/canadian-led_NATObattlegroupbeginsworkinlatvia.html.

Dalies ar šo ziņu