Pērn ievērojami mazinājies NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu kritums

NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2015. gadā saruka par 1,5%, un šie izdevumi ir samazinājušies sesto gadu pēc kārtas, paziņoja alianse savā ikgadējā ziņojumā.

Īpašu iespaidu uz kopējo rezultātu atstāja Itālijas īstenotā aizsardzības izdevumu samazināšana par 12%.

Neskaitot ASV, NATO valstu aizsardzības izdevumi saruka tikai par 0,3%.

Polijas lēmums palielināt aizsardzības izdevumus par gandrīz ceturto daļu un līdzīga veida palielinājumi Baltijas valstīs palīdzēja līdzsvarot tēriņu lielo samazinājumu Itālijā, kā arī mazākos samazinājumus Beļģijā, Francijā un Lielbritānijā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pozitīvi uztvēra publiskoto informāciju.

"Mēs esam sākuši doties pareizā virzienā," viņš teica preses konferencē, norādot, ka 16 alianses dalībvalstis reālā naudas izteiksmē pērn aizsardzībai ir atvēlējušas lielākus līdzekļus nekā gadu iepriekš. Pieauguši ir arī izdevumi jauna bruņojuma iegādei. Aizsardzības izdevumu "samazinājumi Eiropas sabiedroto vidū un Kanādā gandrīz pilnībā ir apturēti", viņš uzsvēra.

Stoltenbergs sacīja, ka NATO šobrīd saskaras ar "lielākajām drošības problēmām paaudzes laikā", norādot uz Krievijas politiku, kā arī uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Viņš vērsa uzmanību uz nepieciešamību investēt moderna bruņojuma iegādei, kā arī līdzekļos, lai mazinātu kiberuzbrukumu draudus.

"Austrumos mēs redzam uzstājīgāku Krieviju, Krieviju, kas vairāku gadu laikā ievērojami ir investējusi aizsardzībā un kas ir parādījusi vēlmi izmantot militāro spēku, lai Eiropā mainītu robežas," paziņoja NATO ģenerālsekretārs.

2008. gada finanšu krīze un tai sekojošā eirozonas krīze lika daudzām NATO dalībvalstīm samazināt budžeta deficītus, tai skaitā mazinot aizsardzības izdevumus.

Šobrīd tikai Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija ir vienīgās alianses dalībvalstis, kuras aizsardzībai atvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to rekomendē NATO.