Ievērojami samazinājusies Krievijas militāro gaisa kuģu klātbūtne Baltijas robežu tuvumā

NATO
BNS/Sargs.lv
C9012C89601545909E234D745FC3DA44.jpg

Pēdējo mēnešu laikā ievērojami samazinājusies Krievijas gaisa spēku klātbūtne Baltijas valstu robežu tuvumā, tā, piemēram, Ungārijas pilotiem, kuri patlaban piedalās NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijā virs Baltijas valstīm, līdz decembra sākumam tikai 15 reizes nācies pārtvert kaimiņvalsts militārās lidmašīnas.

Ievērojami samazinājusies Krievijas militāro gaisa kuģu klātbūtne Baltijas robežu tuvumā

Ungārijas vienības komandieris pulkvežleitnants Tamāšs Fekete norāda, ka Krievijas aktivitātes kritums ir noticis sekojot šīs valsts izvērstajām operācijām Sīrijā, kur Maskava jau kopš oktobra bombardē Bašara al Asada režīma pretiniekus.

"Krievi savu uzmanību pievērsuši citai pasaules malai. Pirms mums norvēģiem dažreiz nācās reaģēt uz sešiem incidentiem dienā, bet mums sanāk vidēji seši mēnesī," teica pulkvežleitnants Fekete.

Līdz decembra sākumam Ungārijas Gaisa spēki pārvēruši Krievijas lidmašīnas aptuveni 15 reizes. Tikai divos gadījumos tie bijuši Krievijas iznīcinātāji un pārsvarā nācies sastapties ar transportlidmašīnām vai izlūklidmašīnām. Lidmašīnas pacēlušās no aviācijas bāzes lidlauka Šauļos kopumā vairāk nekā 240 reizes, kas bijis saistīts gan ar treniņlidojumiem, gan ar pārlidojumiem virs pilsētām, piemēram, militāro parāžu laikā.

Krievijas lidmašīnas pārvietojas maršrutā Sanktpēterburga – Kaļiņingrada virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem. Pārsvarā tās pārvietojas ar izslēgtiem transponderiem un neinformē par lidojuma plāniem, izraisot bīstamu incidentu iespējamību. Ir arī tikuši reģistrēti gadījumi, kuros Krievijas lidmašīnas ir pietuvojušās Baltijas valstu gaisa telpai. Tomēr Ungārijas pilotiem savas dežūras laikā nav nācies saskarties ar gadījumiem, kuros krievi veiktu agresīvas darbības, pat vēl vairāk – abi divi pārtvertie iznīcinātāji bijuši bez bruņojuma.

Komandieris norāda, ka Krievijas iznīcinātājiem Baltijas jūrā tiek pievērsta liela uzmanība. Tāpēc nereti gadās, ka vienu lidmašīnu pārver Somijas iznīcinātājs, pēc tam Zviedrijas un visbeidzot alianses gaisa telpas patrulēšanā iesaistītās lidmašīnas. "Dažkārt pie Krievijas lidmašīnām ir ļoti biezs," ironizē komandieris.

Reaģējot uz Krievijas lidmašīnām, NATO iznīcinātāji tās pārtver, lai nodibinātu vizuālo kontaktu un pārliecinātos par gaisa kuģu nodomiem, bet pēc tam pavada līdz savas atbildības zonas beigām. Komandieris skaidro, ka NATO iznīcinātājiem ir aizliegts bez atsevišķas pavēles no štāba Vācijā izmantot ieročus, jo NATO gaisa telpas patrulēšanas operācija virs Baltijas valstīm ir miera laika operācija. Vienlaikus iznīcinātāji uz tikšanos ar iespējamiem gaisa telpas pārkāpējiem dodas bruņoti ar kaujas ieročiem un var tos izmantot, ja nepieciešamas aizsargāties.

 Ungārijas rotācijas laikā izticis bez sarežģītiem incidentiem, tomēr komandieris uzsver, ka piedalīšanās operācijā ļaujot arī pašiem pilotiem gūt neatsveramu pieredzi, kā arī iemācīties atpazīt Krievijas lidmašīnas. Papildus gaisa telpas patrulēšanas operācijai virs Baltijas valstīm, Ungārija piedalās arī Slovēnijas gaisa telpas patrulēšanā, kas gan tiek nodrošināta no bāzes Ungārijā.

Jautāts, kāds ir viņa vēstījums Baltijas valstīm, kuru gaisa telpas patrulēšanā viņš piedalās, komandieris norāda, ka viņa uzdevums ir palīdzēt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai saglabāt savu brīvību un neatkarību.

Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos izvietotie ungāru iznīcinātāji "nosedz" galvenokārt Lietuvu un daļu Latvijas, bet Emari bāzē izvietoti vāciešu - Igauniju un arī daļu Latvijas. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad Ungārijas lidmašīnām nācies pārtvert Krievijas gaisa kuģus arī Igaunijā.

 Ungārija NATO gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm sāka 1.septembrī un piedalīsies tajā līdz nākamā gada janvāra sākumam, kad Šauļos tiks izvietoti Spānijas iznīcinātāji. Ungārija operācijā piedalās ar četriem "JAS-39 Gripen" iznīcinātajiem. Kopumā Ungārijas Gaisa spēkos ir 14 šāda tipa iznīcinātāji.

Alianses gaisa telpas patrulēšanā Baltijas valstīm iesaistīta arī Vācija, kuras iznīcinātāji izvietoti Emari bāzē Igaunijā. Ungārijas militārās lidmašīnas un karavīri Šauļos atkal ieradīsies 2019.gadā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos NATO pārtvērusi 250 Krievijas militārās lidmašīnas, kas ir lielākais skaits kopš Aukstā kara laika, vēsta "The Financial Times".

"Guardian", atsaucoties uz NATO datiem, norāda, ka 2014. gadā alianses dalībvalstīs veikušas 500 kaujas izlidojumus virs Eiropas, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā gadu iepriekš. 85 procentos gadījumu pārtvertas un pavadītas Krievijas Bruņoto spēku lidmašīnas. Savukārt šogad jau veikti vairāk nekā 300 kaujas izlidojumi, un tas ir viens no lielākajiem rādītājiem kopš "Aukstā kara" beigām, norāda "Guardian".

Savukārt Krievijas Bruņoto spēku lidmašīnas un kuģi Latvijas robežai 2015. gadā pietuvojušies vairāk nekā 270 reižu. Nacionālie bruņotie spēki bija identificējuši vairāk nekā 140 lidojumus, kā arī 130 gadījumus, kad Krievija zemūdenes un kuģi bija pietuvojušies Latvijas teritoriālās jūras robežai.

Savukārt Krievijas militārās lidmašīnas šogad pie Igaunijas gaisa telpas robežas ir izraisījušas 266 bīstamus incidentus, kuru rezultātā Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari izvietotie NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijas iznīcinātāji ir devušies tās pavadīt, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Dalies ar šo ziņu