NATO uzaicina Melnkalni pievienoties aliansei; Gruzijā un Ukrainā iebrukusī Krievija protestē

NATO
BNS, LETA--DPA/AFP
NATO, Melnkalne
Foto: Foto: nato.int

NATO ārlietu ministri trešdien izlēmuši oficiāli uzaicināt Melnkalni pievienoties NATO, kļūstot par alianses 29. dalībvalsti, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

NATO uzaicina Melnkalni pievienoties aliansei; Gruzijā un Ukrainā iebrukusī Krievija protestē

"NATO ārlietu ministri tikko pieņēma vēsturisku lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Melnkalni, lai tā kļūtu par 29.dalībvalsti," sacīja Stoltenbergs. "Šī ir laba diena Melnkalnei, Rietumbalkāniem un visai aliansei. Tas skaidri parāda, ka NATO patur savas durvis atvērtas un stiprina mūsu redzējumu par Eiropu kā vienotu un mierā dzīvojošu."

Paziņojot par NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē pieņemto lēmumu, ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka vēsturiskais uzaicinājums Melnkalnei neskar nevienu citu un "nav vērsts pret kādu".

"Ir ārkārtīgi svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka jebkurai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu," teica Stoltenbergs.

"Nevienam citam nav tiesību iejaukties tādā lēmumā," viņš piebilda.

NATO uzaicinājums Melnkalnei pievienoties aliansei ir pozitīvs signāls visiem Rietumbalkāniem, paziņoja Melnkalnes ārlietu ministrs Igors Lukšičs.

"Šī ir patiešām liela diena manai valstij, uzskatu, ka pelnīta," pēc NATO ārlietu ministru lēmuma pavēstīja Lukšičs. "Melnkalnes uzaicināšana ir lieliska ziņa arī Rietumbalkāniem to drošības un stabilitātes stiprināšanai."

Viņš solīja, ka Melnkalne turpinās stingri īstenot reformas, piemēram, apkarojot korupciju un stiprinot aizsardzības nozari.

"Mēs pilnībā apzināmies, ka ielūgums nav procesa beigas, bet gan jauna sākums," norādīja Lukšičs. "Mēs esam apņēmīgi nemitīgi uzlaboties un nepagurstoši strādāt, nevis lai izpatiktu citiem, bet lai mainītu mūsu sabiedrību uz labo pusi."

Pēdējo reizi NATO paplašinājās 2009. gadā, kad tajā iestājās Balkānu valstis Horvātija un Albānija.

Krievija jau iepriekš paziņojusi, ka Melnkalnes uzņemšana NATO kaitētu Eiropas drošībai un tālāk saasinātu attiecības starp NATO un Maskavu.

Maskavai ir vēsturiskas saites ar Melnkalni un tās kaimiņvalsti Serbiju, kā arī intereses Rietumbalkānos. Vienlaikus tai ir domstarpības ar NATO virknē jautājumu.

Reaģējot uz Melnkalnes uzaicinājumu pievienoties aliansei, Krievija jau paziņojusi, ka būs spiesta reaģēt uz NATO paplašināšanos.

"Visos dažādajos līmeņos Maskava vienmēr norādījusi, ka NATO, NATO infrastruktūras paplašināšanās turpinājums uz austrumiem, protams, nevar nenovest pie atbildes rīcības no austrumiem, tas ir, no Krievijas puses drošības garantēšanai un mūsu interešu prioritātes atbalstīšanai," žurnālistiem norādīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pagājušajā nedēļā brīdināja, ka gaidāmā Melnkalnes uzaicināšana esot "nopietns trieciens eiroatlantiskajam blokam".

"Šāda veida iniciatīvai ir patiess potenciāls novest līdz konfrontācijai. Tā nevairos mieru un stabilitāti nedz Balkānos, nedz visā Eiropā," savukārt teikts Krievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā. "Tā tikai vēl vairāk sarežģīs attiecības starp Krieviju un NATO."

Nelielā Balkānu valsts ar nedaudz vairāk kā 600 tūkstošiem iedzīvotāju neatkarību ieguva 2009. gadā pēc vardarbīgas cīņas par neatkarību no bijušās Dienvidslāvijas.

Tā bija daļa no federācijas ar Serbiju, kas ir ilggadēja Krievijas sabiedrotā un kuru Krievija vienmēr ir uzskatījusi par daļu no slāvu valstu saimes.

Dalies ar šo ziņu