NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojas par turpmākajiem pasākumiem kolektīvās aizsardzības stiprināšanai

“Tā ir nepārprotama ziņa ikvienam NATO dalībvalstu iedzīvotājam: NATO jūs aizstāvēs! NATO ir klātesoša. NATO ir gatava,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ministri izskatīja alianses Gatavības rīcības plāna īstenošanas gaitu. Plāns, kuru pērn NATO samitā Velsā apstiprināja dalībvalstu vadītāji, nodrošina NATO gatavību stāties pretim jaunajiem izaicinājumiem, ar kuriem alianse saskaras strauji mainīgajā drošības vidē. Aizsardzības ministri pārrunāja arī NATO un Gruzijas sadarbību, kā arī Sīrijas krīzes potenciālos risinājumus.

NATO galīgi apstiprina Reaģēšanas spēku palielināšanu; veidos jaunus komandvadības elementus

Aizsardzības ministri sanāksmē Briselē pieņēma galīgo lēmumu par NATO Reaģēšanas spēku personālsastāva palielināšanu divas reizes, kā arī par vēl divu komandvadības elementu izveidi Slovākijā un Ungārijā, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

1. septembrī oficiāli aktivizēja NATO komandvadības elementus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Bulgārijā un Rumānijā, kas pilnas operacionālās spējas sasniegs līdz NATO  samitam Varšavā nākamgad. Viņš norādīja, ka šie "seši nelielie komandvadības elementi domāti, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu ātru un efektīvu spēku izvietošanu".

“Tā ir nepārprotama ziņa ikvienam NATO dalībvalstu iedzīvotājam: NATO jūs aizstāvēs! NATO ir klātesoša. NATO ir gatava,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

Kopumā Reaģēšanas spēkos būs 40 000 karavīru, un šie spēki varēs  sākt reaģēt īsā laikā – 48 stundās, tie varēs doties uz vietām, kur tie nepieciešami, lai apturētu un atvairītu draudus. Sabiedrotie strādā pie infrastruktūras iekārtošanas, kas nepieciešama militāro iekārtu un materiālu izvietošanai. 

“Tas, ko mēs darām, ir atbilde Krievijas rīcībai, kuru mēs esam pieredzējuši Ukrainā, Krimā, taču arī Gruzijā, kur viņi ir okupējuši Gruzijas teritorijas daļas, – tas viss ir daļa no vienota zīmējuma, un aliansē ir absolūta vienprātība par to, ka NATO uz to ir jāatbild. Tāpēc mēs atbildam, stiprinot Reaģēšanas spēkus, taču arī palielinām savu klātbūtni austrumu pierobežā, ar karavīru rotācijām stiprinot Baltijas valstu un Polijas aizsardzības spējas. Mēs viņiem palīdzam un strādājam ar viņiem kopā,” pauda alianses ģenerālsekretārs.

NATO ģenerālsekretārs un Latvijas aizsardzības ministrs apsveic Lielbritānijas lēmumu nosūtīt karavīrus uz Baltiju

Par Lielbritānijas nodomu nosūtīt karavīrus uz Baltiju un Poliju NATO aizsardzības ministru sanāksmē pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons. Viņš paziņoja, ka britu karavīru klātbūtne ļaus sniegt atbildi uz jebkurām “turpmākām Krievijas provokācijām un agresiju”. 

"Es apsveicu Lielbritānijas lēmumu piešķirt vairāk karavīru, kuri uz rotācijas pamata atradīsies Baltijas valstīs un Polijā," sacīja ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Apsveicu Lielbritānijas lēmumu pievienoties sabiedroto karavīriem Baltijas valstīs. Tā ir iespēja 2016.samitā lemt par ilgtermiņa klātbūtni", mikroblogošanas vietnē "twitter" rakstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Paredzēts, ka nosūtāmajās vienības būs rotas līmeņa vienības, taču par konkrētu vienību sastāvu, to izvietošanu un izvietošanas laiku vēl ir jāpanāk vienošanās.

Aizsardzības ministrs NATO ģenerālsekretāram: „Mēs paliekam nelokāmi savā apņēmībā aizsardzībai sasniegt 2% no IKP!”

7. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis – dienu pirms NATO aizsardzības ministru sanāksmes Briselē - tikās divpusējā sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai pārrunātu aliansei aktuālos jautājumus, par kuriem vairākās darba sesijās lems visi NATO valstu aizsardzības ministri.
 
Sarunā ar NATO ģenerālsekretāru aizsardzības ministrs informēja par 2016. gada valsts budžeta apspriešanas gaitu, uzsverot Latvijas ciešo apņemšanos jau nākamgad aizsardzības nozarei sasniegt 1,4% no IKP, līdz 2018. gadā tie būs 2% no IKP.

„Atbilstoši drošības situācijai mēs esam palielinājuši savus aizsardzības izdevumus un paliekam nelokāmi savā apņēmībā sasniegt 2% no IKP valsts aizsardzībai līdz 2018. gadam,” teica aizsardzības ministrs.

 Vienlaikus ministrs uzsvēra sabiedroto klātbūtnes Latvijā un Baltijas valstīs lielo nozīmi, vēršot uzmanību uz to, ka nākamā NATO samita izskatāmo jautājumu lokā jābūt lēmumiem par sabiedroto spēku ilgtermiņa klātbūtnes nepieciešamību Baltijas valstīs. „No savas puses Latvija dara un darīs visu, lai sabiedroto spēku uzturēšanās Latvijā tiktu atbalstīta ar atbilstošas infrastruktūras izveidošanu un nodrošināšanu. Mēs skaidri apzināmies, ka sabiedroto spēku klātbūtne nav pašsaprotama lieta un, primāri, mums pašiem ir jāpaaugstina mūsu bruņoto spēku kaujas spējas, jāpalielina to skaitliskais sastāvs un ievērojami jāuzlabo tehniskais nodrošinājums,” sacīja aizsardzības ministrs.
 
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka NATO spēku mācību mērķiem ir jābūt pastāvīgi papildinātiem, ņemot vērā esošās situācijas izmaiņas. „Mēs augsti vērtējam NATO Krīzes menedžmenta mācības, kas 2016.gadā būs bāzētas uz reāliem draudiem. Mēs sagaidām, ka tajās radīsies jauni kolektīvas aizsardzības instrumenti saskaņā ar NATO Gatavības rīcības plānu. Tam ir jāatklāj turpmākās prasības NATO. Latvija mācībās iesaistīs valdību ar mērķi pieņemt galvenos lēmumus,” atzina aizsardzības ministrs.
 
Aizsardzības ministrs un NATO ģenerālsekretārs pārrunāja arī Reaģēšanas spēku stiprināšanu un alianses darbu pie vispārējā apdraudējuma spektra novēršanas.

 Ministram notika arī vairākas divpusējās tikšanās. Viņš tikās ar Lielbritānijas  aizsardzības ministru Maiklu Felonu un Dānijas aizsardzības ministru Peteru Kristensenu. Tikšanās laikā ar Norvēģijas aizsardzības ministri Īni Ēriksenu Sēreidi tika parakstīts Latvijas un Norvēģijas saprašanās memorands par sadarbību aizsardzības industriju jomā.
 
Tāpat NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā notika arī triju Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, lai pārrunātu reģionālo sadarbību jaunajā drošības situācijā.