Patrulēšanu alianses gaisa telpā virs Baltijas valstīm sāk Ungārija; to atbalstīs Vācija

Aviācijas bāzē Šauļos, Lietuvā, izvietotas četras Ungārijas Gaisa spēku lidmašīnas JAS-39 "Gripen", bet bāzē Emarī, Igaunijā - četras Vācijas Gaisa spēku lidmašīnas "Eurofighter Typhoon".

Ungārija, kas būs operācijas vadošā valsts, gaisa telpas patrulēšanas operāciju veiks pirmo reizi, tajā iesaistot vairāk nekā 110 karavīrus.

Igaunijas Gaisa spēku aviācijas bāzē Emari notikušajā kontingentu maiņas ceremonijā Vācijas Gaisa spēki patrulēšanas operāciju pārņēma no Lielbritānijas Karaliskajiem Gaisa spēkiem, kuri bāzē Emari uzturējās četrus mēnešus, dežurējot ar četriem iznīcinātājiem „Eurofighter Typhoon”.

Savukārt Lietuvas Gaisa spēku bāzē Šauļos dežūru Ungārijas kolēģiem nodeva Norvēģijas un Itālijas Gaisa spēki. Itāļu piloti alianses gaisa telpā virs Baltijas valstīm dežurēja divas rotācijas pēc kārtas.

NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijā virs Baltijas valstīm apmērs tika samazināts, ņemot vērā to, ka pēdējā pusgada laikā vairāk nekā puse operācijai piesaistīto iznīcinātāju netika izmantoti, paskaidroja alianses Militārās komitejas priekšsēdājs ģenerālis Petrs Pavels.

Viņš apliecināja, ka astoņi Lietuvā un Igaunijā izvietotie iznīcinātāji ir pilnīgi pietiekami, lai garantētu alianses gaisa telpas drošību virs Baltijas valstīm.

NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic kopš 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Līdz Ukrainas krīzes sākumam operāciju veica četri iznīcinātāji, kas bija izvietoti Lietuvas Gaisa spēku bāzē Šauļos. Pēc tam, kad Krievija pērn martā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, sabiedrotie patruļlidmašīnu skaitu četrkāršoja, palielinot līdz 16 iznīcinātājiem, no kuriem astoņi bija izvietoti Lietuvā, četri Igaunijā un četri Polijā.

Augusta sākumā NATO paziņoja, ka alianse septembrī samazinās alianses gaisa telpā virs Baltijas valstīm patrulējošo lidmašīnu skaitu un no septembra operāciju veiks četras lidmašīnas no Lietuvas un četras no Igaunijas.

Ģenerālis Pavels norādīja, ka lēmums no septembra uz pusi samazināt patruļlidmašīnu skaitu ir "tīri tehnisks", ņemot vērā to, ka Krievijas militāro lidmašīnu pavadīšana notiek gandrīz vai ik pārdienas.

"Ņemot vērā pusgadu ilgo pieredzi Gaisa spēku vadība secināja, ka no šīm 12 lidmašīnām, kas tika pievienotas esošajām četrām, faktiski tika izmantotas tikai divas," paskaidroja ģenerālis Pavels.

"Ir jāatzīst, ka komunikācija ar sabiedrību nebija veiksmīga. Nesaprotami šķiet izteikumi par to, ka mēs samazinājām skaitu līdz astoņām lidmašīnām laikā, kad sabiedrība dzird par Krievijas aktivitātes gaisa telpā pieaugumu. Būtu lielāka jēga, ja pateiktu, ka Krievijas aktivitāte gaisa telpā ir pieaugusi par 50% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pirms gada, bet patrulēšanas operācija gaisa telpā ir palielināta par 100%. 12 papildu iznīcinātāji faktiski nozīmēja palielinājumu par 400%," norādīja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs.