Krievijas rīcība pēdējos gados ir kļuvusi agresīvāka, bet nerada tiešus draudus NATO, ceturtdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Stoltenbergs: Krievija kļuvusi agresīvāka, bet nav tiešs drauds NATO
"Mēs no Austrumiem neredzam tiešus draudus pret nevienu NATO valsti," Stoltenbergs sacīja Norvēģijas sabiedriskajai radiostacijai NRK, atbildot uz jautājumu, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir drauds mieram.
"Tas ko mēs redzam, ir pieaugusi neparedzamība, pieaugusi nedrošība, pieaugusi nervozitāte," sacīja bijušais Norvēģijas premjerministrs pirmās oficiālās vizītes laikā savā dzimtajā valstī kopš kļūšanas par NATO ģenerālsekretāru pērnā gada oktobrī.
Viņš norādīja, ka Krievija ir pamatīgi pārbruņojusies, un "tā šobrīd diemžēl ir agresīvāka nekā pirms pāris gadiem" un tā nevilcinās "ķerties pie militārā spēka, lai pārzīmētu Eiropas robežas", norādot uz Ukrainas un Gruzijas gadījumiem.
"Mūsu mērķis ir sadarboties ar Krieviju," uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka tas ir izdevīgi gan NATO, gan Krievijai.
Viņš arī sacīja, ka NATO ir gatava aizstāvēt savas dalībvalstis pret jebkādu apdraudējumu pēc Vašingtonas kolektīvās aizsardzības līguma 5.panta.
"NATO ir gatava aizstāvēt visas savas dalībvalstis pret jebkādu apdraudējumu," uzsvēra alianses vadītājs.
"Mēs zinām, ka apdraudējumam var būt dažādas formas. Pirmoreiz vēsturē 5.pants tika iedarbināts, atbildot uz 2001.gada 11.septembra teroristu uzbrukumiem ASV. Tas nozīmē, ka princips "viens par visiem un visi par vienu", kas izteikts piektajā punktā, attiecināms uz jebkāda veida apdraudējumu. Tāda pati reakcija no NATO puses var sekot arī kiberkara sākšanai," skaidroja Stoltenbergs.