Krievijas valdība apzināti izvēlējusies kļūt par ienaidnieku, nevis par sabiedroto

Nozares politika
Sargs.lv
894805A7A43F4453AA980763CB6AE8ED.jpg

Krievijas valdība apzināti izvēlējusies kļūt par mūsu ienaidnieku, nevis par sabiedroto, ceturtdien, uzrunājot Starpparlamentārās konferences dalībniekus diskusijā "Eiropas kopējā drošības un aizsardzības politika un NATO – sekmīgāka sadarbība jauno drošības apdraudējumu apstākļos", sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Krievijas valdība apzināti izvēlējusies kļūt par ienaidnieku, nevis par sabiedroto

Ministrs, uzrunājot konferences dalībniekus, arī atzina, ka aizvadītais gads ir bijis modinātājzvans Eiropas valstu aizsardzības jomā.

"Krievijas izvērstā militārā agresija Ukrainā bija lūzumpunkts. Esam bijuši liecinieki teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" rīcībai Tuvajos Austrumos, vienlaikus uzbrukumi Parīzē un Kopenhāgenā liecina, ka terorisma draudi tikai pieaug. ES dienvidu robežvalstis saskaras ar nopietniem izaicinājumiem nelegālās migrācijas jomā. Šodien Eiropas drošībai izaicinājumus rada arī hibrīddraudi," skaidroja aizsardzības ministrs, raksturojot mūsdienu drošības situāciju.

Vējonis atzina, ka šobrīd eksistē jauna drošības vide, kuru raksturo "nedrošība". "Tās nav īslaicīgas grūtības, bet jauna realitāte, atbilstoši kurai mums ir jāpārstrukturē un jānostiprina mūsu drošības un aizsardzības sistēmas," teica aizsardzības ministrs. Vējonis atgādināja, ka jāpārskata Eiropas Drošības stratēģija un jāstiprina ES sadarbība ar NATO, ka ES un NATO valstu bruņotajiem spēkiem savstarpēji sadarbojoties jāattīsta savietojamība, kā arī jāturpina kopējs darbs efektīvas krīžu pārvaldības sistēmas izveidē.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka hibrīddraudu novērtēšanā un novēršanā izšķiroša ir ES un NATO valstu vienota pieeja, kā arī stratēģiskās komunikācijas spējas. "ES valstis pēc Aukstā kara beigām samazināja jeb optimizēja aizsardzības budžetus. Sākoties ekonomiskajai un finanšu krīzei, samazinājums kļuva dramatisks. Šodien, apzinoties notikušās pārmaiņas un to ilgtermiņa raksturu, būtiski apturēt šīs tendences izplatību un atsākt ieguldīt vairāk līdzekļu spēju attīstībā," sacīja Vējonis.

"Vissvarīgākā ir Eiropas, mūsu valstu iedzīvotāju drošība, mums jāspēj to aizsargāt. Kļūt par ienaidnieku, nevis sabiedroto bija Krievijas vadības apzināta izvēle un mums jārēķinās ar šīs izvēles konsekvencēm," uzsvēra ministrs.

Starpparlamentārā konferences par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku diskusijā "Eiropas kopējā drošības un aizsardzības politika un NATO – sekmīgāka sadarbība jauno drošības apdraudējumu apstākļos" kopā ar Latvijas aizsardzības ministru piedalās NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs (Alexander Vershbow) un Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāra vietnieks Macejs Popovskis (Maciej Popowski).

Lai cīnītos pret jaunajiem drošības draudiem, nepieciešama dziļāka sadarbība starp NATO un ES sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.

"Mums ir jāstrādā kopā, lai pārvarētu krīzes, sniegtu palīdzību un nodrošinātu stabilitāti ārpus mūsu robežām," norādīja Veršbovs, akcentējot, ka "šis ir kritisks brīdis visu mūsu tautu drošībai". Viņš brīdināja, ka Eiroatlantiskā kopiena sastopas ar "jauniem draudiem un izaicinājumiem gan pie austrumu, gan dienvidu robežām".

Austrumos ir "dusmīga, revizionistiska Krievija, kas pārkāpj starptautiskos noteikumus" un turpina destabilizēt Ukrainu un iebiedēt savus kaimiņus. Tikmēr dienvidos, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ISIL vardarbīgā ideoloģija "ir pielējusi eļļu ekstrēmisma un sektantisma ugunij", sacīja Veršbovs.

Viņš uzsvēra, ka NATO un tās partneriem ir jābūt gataviem stāties pretī hibrīdveida karadarbībai, kas apvieno militāro iebaidīšanu, ekonomisko un diplomātisko divkosību un manipulācijas ar medijiem. Tāpat tika atzīmēts, ka hibrīdveida karadarbība ir Krievijas stratēģijas pamatā Krimā un austrumu Ukrainā, kā arī uzsvērts, ka atbildei uz hibrīddraudiem jābūt "daudzpusīgai", izmantojot NATO un ES rīcībā esošos līdzekļus.

6. martā Aleksandrs Veršbovs apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku bāzi Ādažos, kur iepazinās ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes spējām un uzdevumiem, kā arī tikās ar ASV 2. kavalērijas pulka karavīriem, kas operācijas „Atlantic Resolve” ietvaros uzturas Latvijā, un vēroja paraugdemonstrējumus. 

Dalies ar šo ziņu