NATO slavē plānus straujāk palielināt finansējumu drošībai; cer, ka citas valstis sekos piemēram

NATO
BNS
Bredšovs
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Adrians Bredšovs, tiekoties ar žurnālistiem Rīgā, slavēja Latvijas plānus palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018. gadā un izteica cerību, ka citas NATO dalībvalstis sekos šim piemēram.

NATO slavē plānus straujāk palielināt finansējumu drošībai; cer, ka citas valstis sekos piemēram

Ģenerālis Bredšovs atgādināja, ka kopējais NATO uzstādījums ir, ka katrai alianses dalībvalstij aizsardzībai būtu jātērē 2% no iekšzemes kopprodukta. "Tas ir mūsu novērtējums, ka ar šādu finansējuma līmeni mēs varēsim nodrošināt esošās nepieciešamības aizsardzībai," viņš teica, atzīstot, ka vairākas alianses dalībvalstis vēl neizpilda šo kritēriju.

"Vienlaicīgi NATO dalībvalstis vēro šā brīža realitāti – mainīgo drošības situāciju un potenciālos draudus no Austrumiem, kā arī drošības riskus Dienvideiropas pierobežā," norādīja ģenerālis Bredšovs. Viņš piebilda, ka diemžēl drošības prasības būs prioritāras arī tuvākā nākotnē.

"Mēs gribētu, lai tā nebūtu, bet 2% no iekšzemes kopprodukta sasniegšana aizsardzībai šobrīd ir nepieciešama. NATO skatījumā Latvijas mērķis sasniegt 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai ir ļoti pozitīvs, un ceram, ka citas valstis sekos šim piemēram".

NATO ģenerālis norādīja, ka tas kā tērēt aizsardzības budžetu ir katras militārās alianses iekšēji risināms jautājums.

"Saprotams, ka dalībvalstis daļu no papildu finansējuma aizsardzībai tērēs bruņojuma iegādei, bet nepieciešams arī būtu naudu tērēt armijas skaitliskai palielināšanai, jo tieši karavīri ir armijas mugurkauls," viņš uzsvēra.

Sniedzot komentāru par NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību, Bredšovs norādīja, ka arī tās darbības nodrošināšana prasīs papildu izmaksas.

"Šobrīd situācija ir tāda, ka NATO dalībvalstu bruņojums un armijas cilvēkresursi ir pietiekami, lai nodrošinātu ātrās reaģēšanas vienību darbību kā tādu. Līdz ar to, šobrīd ir jāstrādā pie tā, lai panāktu attiecīgu gatavības līmeni, lai varētu strauji reaģēt uz apdraudējumiem," teica Bredšovs.

NATO komandvadības elementus Austrumeiropas valstīs, tostarp Latvijā, ir paredzēts izveidot šajā vasarā, un Baltijas valstīs plānots pastiprināt sabiedroto militārās mācības.

Iepriekš aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis informēja NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, ka Latvijas augstākās amatpersonas ir vienojušās palielināt aizsardzības budžetu, lai tas sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta jau līdz 2018.gadam. Iepriekš tika plānots aizsardzības budžetu līdz 2% palielināt līdz 2020.gadam. Stoltenbergs apsveica Latviju ar šo lēmumu un uzsvēra, ka šāda apņemšanās ir lielisks piemērs arī citām dalībvalstīm.

Aizsardzības ministrija ir gatava ātrāk investēt spēju attīstības projektos, nodrošinot bruņoto spēku mehanizāciju, attīstot prettanku un pretgaisa aizsardzību, kā arī stiprinot Zemessardzes kaujas spējas.

Dalies ar šo ziņu