NATO apstiprina komandvadības elementu un Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības izveidošanu

NATO
Pēc BNS/AFP un LETA—DPA/AFP/BBC/ITV materiāliem
B6A8006E652644DD9FBB0925A009E47A.jpg

NATO aizsardzības ministri apstiprinājuši NATO komandvadības elementu – NATO Spēku integrācijas vienību (NATO Force Integration Units (NFIU)) - izveidošanu sešās NATO austrumu pierobežas valstīs, tostarp arī Latvijā. Vienlaicīgi aizsardzības ministri vienojās par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (Very High Readiness Joint Task Force, VJTF) izveidi, kas pašlaik tiks aktivizēta izmēģinājuma režīmā. Arī NATO Reaģēšanas spēki kopumā tiks palielināti no pašreizējiem 13 000 uz 30 000 karavīru.

NATO apstiprina komandvadības elementu un Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības izveidošanu

Komandvadības elementi koordinēs alianses spēku izvēršanu reģionā krīzes gadījumā

Komandvadības elementi - NATO Spēku integrācijas vienības - tiks veidoti arī Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā. Ministru sanāksmē tika nolemts, ka šo elementu veidošana tiks sākta nekavējoties, lai tie sasniegtu sākotnējo gatavību jau līdz nākošajai aizsardzības ministru sanāksmei šā gada jūnijā.

Komandvadības elementi ir nepieciešami, lai izveidotu saikni starp nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un alianses vienībām, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "[Elementi] būs atbildīgi par kopīgu militāru mācību organizēšanu, kā arī, krīzes gadījumā, padarīs NATO papildspēku piesaistīšanu vienkāršāku," skaidroja Stoltenbergs. Šīm vienībām būs liela nozīme, lai savienotu nacionālos aizsardzības spēkus ar NATO, uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

"Ja radīsies krīze, tās nodrošinās, ka nacionālie un NATO spēki no visas alianses spēs rīkoties kā viens jau no paša sākuma," sacīja Stoltenbergs.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis norāda, ka Latvija ir gatava sākt komandvadības elementa izveidi un nodrošināt nepieciešamo atbalstu tā darbībai. Vienlaikus Latvija sagaida, ka sabiedrotie aktīvi iesaistīsies tā darbībā ar pieredzējušu personālu, kā arī nodrošinās NATO kopējo resursu izmantošanu komandvadības elementu funkciju īstenošanā.

Aizsardzības ministrs norāda, ka kopumā militārās infrastruktūras attīstībā šajā kontekstā tiek plānots ieguldīts 20 miljonus eiro. "Mēs gatavosim savu infrastruktūru un arī komandvadības elements būs gatavs izvērst jebkuru spēka vienību, ja krīzes situācija notiks Latvijā vai Baltijas reģionā. Runājot par to lielumu, tas ir atkarīgs no tā, kāda krīzes situācija teorētiski vai praktiski var veidoties reģionā," norāda Vējonis.

NATO Spēku integrācijas vienībā Latvijā darbosies aptuveni 40 Latvijas un sabiedroto valstu karavīri. Valstu sadalījums vēl tiks precizēts, taču lielākās alianses dalībvalstis jau paudušas apņēmību iesaistīties. Tā atradīsies Rīgā. Pašlaik tiks pielāgots pagaidu risinājums, izmantojot esošās telpas. Taču pastāvīgam risinājumam būs nepieciešami rekonstrukcija, pie kuru plānošanas jau uzsākti darbi.

Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības trieciengrupa būs gatava sākt darboties 48 stundu laikā

Par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi dalībvalstis vienojās jau NATO samitā Velsā, lai uzlabotu alianses spējas reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem. Vienība ir alianses vienots spēks, ko veido sauszemes komponents ar atbilstošām gaisa, jūras un speciālo operāciju spējām. Sevišķi ātro reaģēšanas vienību būs iespējams izvietot dažu dienu laikā, lai reaģētu uz jebkuriem izaicinājumiem, kas rastos kādā no NATO dalībvalstīm.

Pēc aizsardzības ministru sanāksmes alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs žurnālistiem teica, ka "šī Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība sastāvēs no sauszemes brigādes ar apmēram 5000 karavīriem", un to atbalstīs gaisa, jūras un īpašie spēki.

Šo spēku vadošie elementi būs "gatavi rīcībai jau 48 stundu laikā, bet pārējie - nedēļas laikā," sacīja Stoltenbergs.

Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību atbalstīs vēl divas brigādes, lai nepieciešamības gadījumā būtu pieejami papildspēki.

Šobrīd veiksmīgi norit darbs pie vienības koncepta izveides un pārbaudes. NATO Reaģēšanas spēku 2015. gada rotācijas sauszemes komponents šobrīd darbojas kā pagaidu Sevišķi ātrā reaģēšanas vienība, un ir par pamatu vienības attīstībai.

Šā gada vienībā, kas tiek veidota izmēģinājuma kārtā, tiks iesaistīti arī Latvijas karavīri - Militārās policijas vienība.

Lielbritānija uzņemsies vadošu lomu Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā

Jaunās vienības veidošanu uzņēmušās vadīt Francija,  Itālija, Lielbritānija, Polija, Spānija un Vācija. Savukārt citas valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, piedāvās papildu speciālistus un īpašu tehniku.

Lielbritānija būs šīs vienības vadošā valsts 2017. gadā un vēlāk piedalīsies tajā rotācijas kārtībā, pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.

Lielbritānija uz Austrumeiropas reģionu nosūtīs 1000 karavīru un četrus iznīcinātājus "Typhoon", kas Baltijas valstīs veiks gaisa telpas patrulēšanu no Emari bāzes Igaunijā, sacīja ministrs.

Britu karavīri darbosies divos štābos Polijā un Rumānijā, kā arī komandvadības elementos Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.

NATO autoritāte drošības izaicinājumu priekšā ir atkarīga no tā, kā "visi veic savu daļu" centienos īstenot pērn attiecībā uz bruņoto spēku nostiprināšanu Velsas samitā pieņemtos lēmumus, sacīja ministrs. "Spēcīgi vārdi ir jāatbalsta ar stingru rīcību," viņš norādīja.

NATO paplašinās Reaģēšanas spēkus līdz 30 000 karavīru

Alianse paplašinās Reaģēšanas spēkus no 13 000 līdz 30 000 karavīru, no kuriem 5000 ietilps Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Reaģēšanas spēki ir dalībvalstu kopīgi militārie spēki, kuru sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponenti  tiek kopīgi apmācīti un atrodas augstā kaujas gatavībā, lai varētu tikt nekavējoši iesaistīti operācijās tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas.

Tie ir sagatavoti plaša spektra operāciju veikšanai, un tās iekļauj operācijas dalībvalstu integritātes saglabāšanai, spēka demonstrēšanu, miera nodrošināšanas operācijas, dabas katastrofu un to radīto seku novēršanu, kritiski svarīgas infrastruktūras aizsardzību, drošības un embargo operācijas.

NATO Reaģēšanas spēkus veido Tūlītējas reaģēšanas spēki (Immediate Response Force – IRF), kuru skaitliskais lielums atkarībā no dalībvalstu deleģēto vienību personālsastāva skaita sasniedz aptuveni 13 000 karavīru, kā arī Rezerves spēki (Responce Force Poll – RFP).

NATO sper šos soļus, atbildot uz Krievijas agresīvo rīcību, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, un Krimas aneksiju, pirms NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās Briselē pavēstīja Stoltenbergs.

"Mums jāpielāgo savi spēki, kad redzam, ka pasaule mainās," viņš piebilda.

NATO Reaģēšanas spēku 2015. gada rotācijā Latvija ir pārstāvēta ar 82 karavīriem – Militārās policijas vienību, kura dežūrē jau kopš 1. janvāra, un Jūras spēku flotiles pretmīnu kuģi, kurš dežūru sāks 1. jūlijā. Savukārt 2016. gada rotācijā Latviju pārstāvēs kontingents, kas darbosies kopējā triju Baltijas valstu vienībā – Baltijas bataljonā. Kontingentu veidos kājnieku rota un dažādu jomu speciālisti - apmēram 200 karavīru.

NATO ģenerālsekretārs nesaskata tūlītējus draudus Baltijas valstīm no Krievijas puses

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka nesaskata tūlītējus draudus Baltijas valstīm, Polijai, Bulgārijai un Rumānijai no Krievijas puses.

"Nav konkrētu tūlītēju draudu. Iemesls tam, ka mēs palielinām klātbūtni alianses austrumu daļā, izvietojam paaugstinātas gatavības spēkus, palielinām NATO Reaģēšanas spēku skaitu, ir reakcija uz Krievijas uzvedību austrumus un to, ko mēs redzējām Gruzijā un Moldovā, bet arī reakcija uz to, ko mēs redzam dienvidos," sacīja Stoltenbergs, atbildot uz jautājumu par to, vai viņš uzskata, ka Baltijas valstīm, Polijai, Bulgārijai un Rumānijai šobrīd vai nākotnē reāli draud Krievijas agresija.

"Viss, ko mēs darām, kad ir runa par kolektīvās drošības pastiprināšanu, ir aizsardzības lietas. Tā ir atbilde uz draudiem no Krievijas puses. Un tas pilnīgi atbilst mūsu starptautiskajām saistībām," uzsvēra Stoltenbergs.
Stoltenbergs uzsvēra, ka ir svarīgi paturēt atvērtus kanālus politiskiem kontaktiem ar Krieviju pēc tam, kad NATO pārtrauca praktisko sadarbību ar Maskavu.

NATO kā alianse nelems par militāro atbalstu Ukrainai

Ukrainai ir tiesības sevi aizstāvēt, tomēr NATO kā alianse nepieņems nekādus lēmumus par militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, sacīja NATO ģenerālsekretātrs Jenss Stoltenbergs.

"Tas [militārā atbalsta sniegšana] nav NATO alianses lēmums. Tas jālemj atsevišķām dalībvalstīm. Tā tas bijis jau vairākas desmitgades," teica Stoltenbergs.

Viņš uzsvēra, ka NATO pozīcija ir skaidra – alianse nodrošina politisko atbalstu Ukrainai. "Tāpat arī sniedzam praktisku atbalstu. Mēs atbalstam Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti," uzsvēra ģenerālsekretārs.

"NATO un visas sabiedrotās valstis atbalsta diplomātiskos mēģinājumus, lai panāktu miermīlīgu krīzes atrisinājumu krīzei Ukrainā. Tādējādi es atbalstu iniciatīvu, kuru uzsākuši Francijas prezidents Olands un Vācijas kanclere Merkele," skaidroja Stoltenbergs. Francijas prezidents Fransuā Olands ceturtdien paziņoja, ka kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli šonedēļ apmeklēs Kijevu un Maskavu, lai Ukrainas prezidentu Petro Posrošenko un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iepazīstinātu ar jaunu iniciatīvu Ukrainas krīzes atrisināšanai.

"Tā kā situācija Ukrainā ir ļoti slikta un kļūst aizvien sarežģītāka, es domāju, ka tā ir visu mūsu atbildība – sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu mēģinājumiem, ar kuru palīdzību iespējams panākt mierīgu konflikta atrisinājumu. Es aicinu Krieviju pielikt patiesas pūles, lai konfliktu atrisinātu mierīgā ceļā," teica Stoltenbergs.

Sasniegts būtisks progress Velsas samita lēmumu īstenošanā

NATO aizsardzības ministri sanāksmē Briselē bija vienisprātis, ka ir sasniegts būtisks progress Velsas samita lēmumu īstenošanā un ka nākamajā ministru sanāksmē jūnijā ir jāapstiprina atlikušie lēmumi par infrastruktūras modernizāciju un reaģēšanas spēku piemērošanu pašreizējai drošības situācijai, kā arī detalizētu militāro vingrinājumu programmu.

Ministri apsprieda arī alianses spēju reaģēt uz jaunajiem un nākotnes drošības izaicinājumiem. Tika norādīts, ka sabiedrotajiem jārod risinājums Alianses spējai reaģēt uz tā saucamajiem hibrīddraudiem ar atbilstošu spēju attīstību.

"Gatavību reaģēt uz hibrīddraudiem nosaka ne tikai attiecīgās aizsardzības spējas, bet arī politiskā gatavība reaģēt pat tajos gadījumos, kad situācija ir neskaidra un tiek īstenota slēpta agresija. Šāda politiska gatavība reaģēt ir labākais atturēšanas ierocis," teica Vējonis.

Dalies ar šo ziņu