30. janvārī, prezentējot ikgadējo ziņojumu par aizvadīto gadu, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka ir notikušas fundamentālas izmaiņas drošības vidē un 2014.gads vērtējams kā slikts gads Eiropas drošībai.
NATO ģenerālsekretārs: 2014.gads – melnais gads Eiropas drošībā
„Faktiski tas ir bijis melns gads,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs, minot, ka NATO robežas dienvidos apdraud vardarbīgs ekstrēmisms, izplatot nemieru Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, kā arī sekmējot terorisma attīstību.
Savukārt, izaicinājumus austrumu robežā rada Krievija, kas pielieto militāru spēku, lai anektētu Krimu, destabilizētu Austrumukrainu, iebiedētu kaimiņus, tādējādi pārkāpjot starptautisko likumdošanu. „Šie draudi rada izaicinājumus starptautiskajai kārtībai, ko esam veidojuši kopš Berlīnes mūra krišanas – kārtība, kas sevī ietver demokrātiskās vērtības, un ir būtiska mūsu dzīvesveidam,” skaidroja J.Stoltenbergs.
„Aizvadītā gada laikā tika apdraudētas Eiroatlantiskās kārtības pamatvērtības, bet NATO reakcija bija un paliks nelokāma. NATO pielāgojas jaunajai drošības videi. Mēs vienmēr aizsargāsim savas vērtības un savas dalībvalstis,” alianses apņēmību demonstrēja NATO ģenerālsekretārs.
J.Stoltenbergs informēja, ka aizvadītā gada laikā organizētas vairāk nekā 200 militārās mācības, pārtvertas vairāk nekā 400 Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas, no kurām vairāk nekā 150 – NATO Gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros virs Baltijas, kas ir četras reizes vairāk, nekā 2013. gadā.
2014.gadā tika atvērta jauna lappuse attiecībās ar Afganistānu, noslēdzot lielāko kaujas operāciju kopš alianses izveidošanas. 352 000 Afganistānas karavīri un policisti, kurus apmācīja NATO, pārņēmuši atbildību par savas valsts drošību paši saviem spēkiem, taču NATO turpinās jauno operāciju – apmācot, atbalstot, sniedzot atbalstu Afganistānas drošības spēkiem.
„Galvenā mācība, ko esam guvuši pēdējo 20 gadu laikā, piedaloties starptautiskajās operācijās un misijās, ir nepieciešamība strādāt kopā ar citām valstīm un organizācijām,” uzsvēra J. Stoltenbergs, skaidrojot starptautisko operāciju nozīmi.
J. Stoltenbergs atklāja, ka gaidāmajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē, kas notiks 5.februārī, Briselē, tiks pārspriesta Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības izveide, kā arī diskutēts par NATO štābu izveidi sešās no alianses austrumu dalībvalstīm. „Ir sākts darbs pie Velsas samita lēmumu ieviešanas. Šī ir kopš Aukstā kara plašākā kolektīvās aizsardzības stiprināšana,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
J. Stoltenbergs skaidroja, ka NATO Velsas samitā apstiprinātais Gatavības rīcības plāns (Readiness Action Plan) ir visbūtiskākais apliecinājums kolektīvās aizsardzības stiprināšanai, lai nodrošinātu, ka visi sabiedrotie veicina savu atbildību un spējas, lai novērstu draudu rašanos.
NATO ģenerālsekretārs informēja, ka vērojams pakāpenisks kritums dalībvalstu aizsardzības tēriņos. Joprojām mūsu tēriņi aizsardzībai neatbilst drošības izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd sastopamies. Savukārt, lai sekmīgi ieviestu Gatavības rīcības plānu, nepieciešams sniegt ieguldījumu aizsardzības finansēšanā.