NATO Militārās komitejas dienas kārtībā – Velsas samitā pieņemto lēmumu izpilde

Šogad pirmajā Militārās komitejas sanāksmē tās priekšsēdētāja ģenerāla Knuda Bartelsa vadībā bruņoto spēku komandieri sagatavoja militāros ieteikumus nākamajā mēnesī notiekošajai aizsardzības ministru sanāksmei.

Viņi pārrunāja  NATO Gatavības rīcības plānu, Afganistānas drošības spēku apmācības operācijas “Resolute Support” norisi. Tāpat tika diskutēts par sadarbību ar partnervalstīm, kā arī izskatītas Stratēģiskās militārās vadlīnijas 2015. gadam.

Pirmās darba dienas sesijā bruņoto spēku komandieri pārrunāja operācijas „Resolute Support” attīstību Afganistānā. Šī operācija tika sākta 2015.gada 1.janvārī, lai apmācītu un sniegtu atbalstu Afganistānas drošības spēkiem. Komandieri uzklausīja operacionālos un politiskos ziņojumus un vienojās, ka operācijas „Resolute Support” komandieris ģenerālis Džons Kembels tās sākumposmā saņem pilnvaras piemērot lielāku elastību lēmumu pieņemšanā.

Tāpat tika pārrunāta Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības turpmākā attīstība un risinājumi. Komandieri vienojās par vairākiem priekšlikumiem, ko aizsardzības ministri apspriedīs savā sanāksmē 2015.gada februārī. Ģenerālis Bartelss uzsvēra: „Esmu pārliecināts, ka pēc šīm diskusijām mēs varēsim vēl pārliecinošāk tikt galā ar politiskajiem izaicinājumiem un prasībām.”

Ģenerālleitnants Raimonds Graube uzsvēra, ka „komandieri devuši zaļo gaismu NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības atbalsta punktu izveidošanai Baltijā, tostarp Latvijā, un vēl trīs valstīs – Polijā, Rumānijā un Bulgārijā”.

Šo atbalstu punktu, kurā darbosies vismaz puse uzņemošās valsts bruņoto spēku karavīru, bet otru pusi veidos sabiedroto pārstāvji, uzdevums būs mācību organizēšana, bet nepieciešamības gadījumā – sabiedroto spēku uzņemšanas procesa koordinēšana, norādīja bruņoto spēku komandieris.

Runājot par izaicinājumiem, kas saistīti ar pieaugošo nestabilitāti pie Alianses austrumu un dienvidu robežām, Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Knuds Bartelss sacīja, ka „draudiem, ar kuriem mēs saskaramies, būs nepieciešama gan militāra, gan politiska atbilde”.

Tikšanās laikā Vidusjūras dialoga valstis (Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordāna, Mauritānija, Maroka un Tunisija) sniedza sabiedrotajiem ieskatu reģionālajos drošības izaicinājumos, bruģējot ceļu spēcīgākai militārajai sadarbībai.

Atskatoties uz līdz šim paveikto NATO samitā Velsā pieņemto lēmumu praktiskā izpildē, alianse norāda, ka sabiedroto pastiprinātas klātbūtnes nodrošināšanai alianses austrumos Ukrainas krīzes kontekstā ir četrkāršots patruļlidmašīnu skaits, kas veic kaujas dežūru Baltijas valstu gaisa telpā, norīkoti papildu kuģi dežūrai Baltijas, Melnajā un Vidusjūrā, kā arī izvietoti sauszemes spēku elementi vairākās alianses dalībvalstīs, kā arī veikta virkne citu pasākumu, piemēram, NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas jeb AWACS lidmašīnu izvietošana Polijā un Rumānijā.

Pērn alianses dalībvalstīs notikušas vairāk nekā 200 NATO un dalībvalstu vadītās militārās mācības, no kurām vairākas plaša mēroga mācības notikušas arī Baltijas valstīs un Polijā. Lielākās no tām bija mācības „Black Eagle” Polijā, „Steadfast Javelin I” Igaunijā, „Steadfast Javelin II” Latvijā, Polijā un Vācijā un „Iron Sword” Lietuvā.

Militārā komiteja bruņoto spēku komandieru līmenī parasti tiekas trīs reizes gadā, tādējādi nodrošinot Ziemeļatlantijas Padomei informatīvo atbalstu svarīgos militāros un drošības jautājumos, lai Alianse varētu efektīvi reaģēt uz globālajiem drošības izaicinājumiem. Divas Militārās komitejas sanāksmes notiek NATO štābā Briselē, savukārt vienu sanāksmi pēc rotācijas principa organizē kāda no NATO dalībvalstīm.