NATO priecātos par Krievijas spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas, taču līdz šim būtiskas pārbīdes nav novērotas, paziņojis NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs.
Krievijas draudi. NATO šobrīd nenovēro būtisku Krievijas spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas
"Mēs sveiktu spēku izvešanu no šīs robežas un ar nepacietību novērojam notiekošo," Grieķijā notiekošās NATO konferences kuluāros aģentūrai "Associated Press" pavēstīja ģenerālis Brīdlovs. "Mēs vēl neesam redzējuši būtiskas pārbīdes. Tagad mēs redzēsim, kā tiks pildīti solījumi."
"Darbi runā skaļāk par vārdiem. Un šodienas apstākļos paziņojumi bez rīcības ir vienkārši vārdi," pavēstīja NATO gaisa spēku komandieris ģenerālis Frenks Gorenss.
Kremlis svētdien paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu atvilkt spēkus no Ukrainas robežas.
Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Rostovas apgabalā pie Ukrainas robežas izvietotie 17 600 regulārās armijas karavīri tiks pārvietoti atpakaļ uz savām bāzēm.
Kremļa paziņojumā teikts, ka Putins devis rīkojumu aizsardzības ministram Sergejam Šoigu atvilkt spēkus uz viņu bāzēm, jo "vasaras apmācības dienvidu militārajā reģionā ir beigušās".
Ukraina apstiprina Krievijas karaspēka atvilkšanu no robežas
Ukrainas valdība pirmdien apstiprināja, ka Krievija atvelk savu karaspēku no pierobežas apgabaliem.
"Armijas vienības, kas bija izvietotas nometnēs līdzās robežai, tiek atvilktas un izformētas," sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko.
Pēdējo 24 stundu laikā kaujās dzīvību zaudējis viens Ukrainas karavīrs un viens mierīgais iedzīvotājs, norādīja amatpersona.
Viņš gan arī brīdināja, ka Krievija turpina apmācīt kaujiniekus un sūtīt tos pāri robežai uz Ukrainu. Kijeva joprojām nespēj nodrošināt kontroli pār atsevišķiem robežas sektoriem.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks salīdzina Krievijas politiku ar "Islāma valsts" rīcību
NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs salīdzinājis Krievijas politiku ar teroristu organizāciju "Islāma valsts" (IV), norādot uz to līdzīgajiem mērķiem.
"Gan Putina neopadomju revizionismam, gan IV terorismam ir savas īpatnības, taču tie abi izmanto vienādus līdzekļus - iebiedēšanu un vardarbību - viena un tā paša mērķa sasniegšanai: atteikšanos atzīt demokrātiju, iecietību un likuma varu kā pamatvērtības starptautiskajās attiecībās," drošībai veltītā interneta konferencē "Security Jam" paziņoja Veršbovs.
"Gan viens, gan otrs ir "neatzīšanas kustības" daļas - tā es saucu parādību, kura, iespējams, būs galvenais NATO drauds daudzu gadu garumā," norādīja Veršbovs.
ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā mēnesī uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā ierindoja Krievijas agresiju Austrumukrainā globālo draudu vidū kopā ar teroristu organizāciju "Islāma valsts" un Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā.