NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens trešdien publicētā intervijā paziņoja, ka nevēlas jaunu auksto karu ar Krieviju un ka Krievijai ir izdevīgāk sadarboties ar NATO, nevis sākt jaunu bruņošanās sacensību ar to.
NATO ģenerālsekretārs nevēlas jaunu auksto karu ar Krieviju
"Es negribu atgriezties pie aukstā kara laikiem. Gluži otrādi - es gribētu skatīties uz priekšu. Un es vēl arvien ticu, ka tas, kas mums nepieciešams, ir konstruktīva partnerība starp Krieviju un NATO. Es uzskatu, ka arī Krievijas interesēs ir sadarboties ar mums. Ekonomiskajā plānā Krievija tikai iegūs no saišu nostiprināšanas ar ES un ASV," sacīja Rasmusens Krievijas laikraksta "Kommersant" publicētajā intervijā.
Viņš arī piebilda, ka NATO neapdraud Krieviju. "Ja Krieviju kaut kas apdraud, tad šie draudi ir no citiem reģioniem," atzīmēja NATO vadītājs.
Viņš sacīja, ka NATO paplašināšanās politika nav vērsta uz "Krievijas izolāciju" un nav mēģinājums "to ielenkt".
"Mēs ievērojam principu, ka katrai valstij ir suverēnas tiesības veidot savu politiku drošības sfērā un pieņemt lēmumus par tuvināšanos vienai vai otrai aliansei. Tas attiecas arī uz Krievijas kaimiņiem," uzsvēra Rasmusens.
Viņš arī pauda uzskatu, ka Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās tikai nākusi par labu Krievijai.
"Mēs taču izveidojām drošības, stabilitātes, uzplaukuma zonu Centrālajā un Austrumeiropā. Paskatieties uz tirdzniecības apgrozījuma rādītājiem un investīciju apjomu, un jūs ieraudzīsiet, ka Krievija guvusi būtisku labumu no miera, stabilitātes un drošības nodibināšanās šajā reģionā," paziņoja Rasmusens.
Viņš arī atzīmēja, ka pēc 4. un 5. septembrī Velsā notikušā NATO samita nav notikušas nekādas izmaiņas plānos par pretraķešu sistēmas izveidošanu Austrumeiropā.
"Šī sistēma ir paredzēta NATO dalībvalstu aizstāvībai pret draudiem, kuri rodas ārpus eiroatlantiskā reģiona. Un mēs jau no paša sākuma paskaidrojām Krievijai, ka mūsu sistēma nav vērsta pret to," uzsvēra Rasmusens.
Viņš piebilda, ka Ziemeļatlantijas alianse vēl aizvien ievēro 1997. gada Krievijas-NATO Pamataktu, kurā abas puses apstiprināja, ka nelietos spēku viena pret otru. Rasmusens arī paziņoja, ka Krievijai ir izdevīgāk sadarboties ar NATO, nevis sākt jaunu bruņošanās sacensību.
"Tā būs pavisam veltīga resursu tērēšana, jo Krievija ieguldīs būtiskus līdzekļus un spēkus militārā atbildē uz šķietamiem draudiem. Tā būs konfrontācija ar ienaidnieku, kurš neeksistē. Daudz efektīvāk būtu tērēt šos līdzekļus Krievijas rūpniecības modernizācijai un tās sabiedrības attīstībai," secināja NATO ģenerālsekretārs.