NATO Velsas samits norisināsies laikā, kad starptautiskās drošības vide kļuvusi bīstama un neprognozējama. Krievijas rīcība Ukrainā ir radījusi izaicinājumus Eiropas drošībai. Alianse atrodas dažādu krīžu krustpunktā – to ietver pieaugošā nestabilitāte un drošības izaicinājumi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī ir citi jaunie izaicinājumi, piemēram kiberuzbrukumi. Vienlaicīgi NATO gatavojas noslēgt ilgstošo kaujas misiju un atvērt jaunu lappusi attiecībām ar Afganistānu.
NATO atklāj Velsas samita dienaskārtību
1990. gadā, kad Lielbritānijā notika NATO samits, sabiedrotie atzīmēja Aukstā kara beigas, uzsākot sadarbību ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm.
Pēc 24 gadiem Velsā, NATO valstu un valdību vadītāji pārspriedīs daudzveidīgos izaicinājumus, kas skar aliansi un veidus, lai nodrošinātu, ka NATO spējas aizsargāt dalībvalstis pret jebkuru mūsdienu draudu. Velsas samita laikā tiks pieņemts NATO Rīcības plānu, kas sekmēs NATO spēju un partnerību pilnveidošanu, tādējādi liekot stingru pamatu NATO nākotnei.
Velsas samitā tiks pārspriestas šādas tēmas:
1) NATO gatavība pastiprināt kolektīvo aizsardzību, un ieguldīt spējas, lai nodrošinātu, ka alianse ir gatava stāties pretī jebkuram izaicinājumam:
Krievijas-Ukrainas krīze ir iezīmējusi drošības vides vārīgumu un veicinājusi nepieciešamību pielāgot alianses darbību, reaģējot uz esošajiem notikumiem. NATO valstu un valdību vadītāji pieņems NATO Rīcības plānu, lai sekmētu NATO spēju attīstību, reaģējot uz mainīgo drošības vidi. NATO turpinās ievērot dalībvalstu apņemšanos par kolektīvo aizsardzību, un pastiprinās centienus kibernoziegumu aizsardzības un jūras drošības jomā.
2) Demonstrēt transatlantisko apņemšanos un uzsvērt, cik svarīgi ir atbilstoši tēriņi aizsardzībai:
Velsas samitā dalībvalstis diskutēs par apņemšanos, pamatprincipiem un vērtībām, kas balstītas Vašingtonas līgumā, kā arī nepieciešamību sekmēt kolektīvo un individuālo spēju attīstību, lai nepieciešamības gadījumā NATO dalībvalstis būtu spējīgas turēties pretī bruņojumam. Līderi diskutēs par to, kā nodrošināt sabiedroto atbalstu militārām spējām ar adekvātiem finanšu līdzekļiem.
Samitā tiks pieņemta Transatlantiskā deklarācija, kas atkārtoti apstiprina būtisko drošības saikni starp Eiropu un Ziemeļameriku, kā arī nepieciešamību uzņemties atbildību.
3) Attiecības ar Krieviju un ciešāka sadarbība attiecībās ar Ukrainu:
Kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas, NATO ir apturējusi jebkura veida civilo un militāro sadarbību ar Krieviju, vienlaicīgi saglabājot kanālus atvērtam dialogam par situāciju Ukrainā. Samitā tiks pārskatītas alianses attiecības ar Krieviju, kā arī rastas risinājumi sadarbības sekmēšanai ar Ukrainu. Samita pirmajā dienā notiks NATO-Ukrainas komisijas sēde ar prezidenta Petro Porošenko dalību.
4) Partnerattiecību paplašināšana un NATO atvērto durvju politikas uzturēšana:
NATO sekmēs augsta līmeņa konsultāciju, savietojamības un aizsardzības sadarbības attīstību, kas izveidojusies ar partneriem, piedaloties starptautiskajā operācijā Afganistānā. Tiks meklēti risinājumi, kā atbalstīt NATO partnervalstu centienus, attīstot savas spējas, lai ciešāk varētu strādātu ar NATO dalībvalstīm.
5) Starptautiskās operācijas Afganistānā noslēgšana un turpmākā iesaiste Afganistānā pēc 2014. gada:
NATO valstu dalība krīzes pārvaldības operācijās ir sniegusi vērtīgus secinājumus par ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību ieviešanu, kas paredz nepieciešamību gūt vairāk sieviešu perspektīvu miera uzturēšanā, iesaistīt vairāk sieviešu konfliktu risināšanā, vairāk ievērot sieviešu tiesības konfliktu laikā.