NATO mācības Baltijā nav vērstas pret nevienu ārēju mērķi vai personu, to galvenā būtība ir attīstīt kopīgas ātrās reaģēšanas spējas – norāda NATO komandieri, noliedzot iespēju, ka NATO gatavojas atbildes solim Krievijai, ziņo Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa.
NATO ģenerālis: Mācības Latvijā nebūs vērstas pret nevienu ārēju spēku
Novembra sākumā Baltijas valstīs un Polijā notiks pēdējo gadu lielākās NATO militārās mācības, kuras asi kritizējusi Krievija. Savukārt jau no 20.septembra Krievija rīkos militārus manevrus „Zapad 2013”, kuros izspēlēs uzbrukumu Baltijai.
“Steadfast Jazz 2013” jeb latviski tieši tulkojot „Nelokāms džezs 2013” - šāds nosaukums dots pēdējo gadu lielākajām NATO militārajām mācībām, par kuru norises vietu izvēlēta Baltija un Polija. Lai gan nosaukumā ieslēpti militārajām aprindām saprotami simboli, par zināmu džezu novembra sākums patiešām gādās.
Uz Latviju, uz Ādažiem teju pilnībā pārcelsies NATO Apvienoto spēku pavēlniecība, kas atrodas Nīderlandē, Brunsumā.
Vienotā tīklā saslēgsies komandcentri Beļģijā, Norvēģijā, Vācijā, Polijā, Itālijā, bet lauka mācības, kuru laikā norisināsies treniņi ūdeņos, gaisā un uz zemes notiks Polijā, kur piedalīsies vismaz 20 valstu karavīri.
Jau tagad uz Rīgu ceļo komandpunktam nepieciešamās lietas. Kā stāsta Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā štāba priekšnieka vietnieks plānošanas jautājumos ģenerālmajors Mišels Jakovlevs, Ādaži kļūs par centru, atsaucoties Latvijas iniciatīvai. „Mēs devāmies uz Ādažiem, jo tos piedāvāja Latvija. Es tur biju kopā ar komandieri pirms trim mēnešiem, un šī vieta perfekti atbilst mūsu mērķiem.
Kā namamāte Latvija dara ļoti daudz, lai šīs mācības maksimāli būtu pietuvinātās reālajai situācijai,” atzīst ģenerālmajors Mišels Jakovlevs.
Latvijas, īpaši Rīgas un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji, novembrī, iespējams, mazliet biežāk ielās redzēs dažādu valstu formas tērpus, ja komandpunkta darbinieki apskatīs pilsētu. Citādi lielu troksni debesīs vai uz zemes nejutīs. „Cilvēki ieradīsies lidostā un tiks nogādāti bāzēs, un pamatā strādās tur. Nezinu, cik daudzi dosies uz vietējiem restorāniem, jo mēs gatavojamies viņus pietiekami nodarbināt. Līdz ar to ļoti daudz šī militārā klātbūtne iedzīvotājiem nebūs redzama,” norāda ģenerālmajors Jakovlevs.
Mācību scenāriju NATO puse plaši neizpauž, taču zināms, ka tiks izspēlēts uzbrukums vienai no Baltijas valstīm. Par gaidāmajām mācībām jau iepriekš kritiski izteikusies Krievija un piektdien Krievijā pašā gaidāmi militāri manevri „Zapad 2013”. Kā izskanējis presē, tajā izspēlēs Baltijas valstu ieņemšanu.
NATO gan noraida iespēju, ka mācības Baltijā un Polijā būs kā pretsolis Krievijai. „Mēs meklējam tādas valstis, kuras labprāt uzņemtu šādas mācības, jo tas nemaksā lēti un šī izvēle nav vienkārša. Mēs raugāmies arī uz tām valstīm, kuras pašas ir ieinteresētas piedalīties šādās mācībās.
Ir vairāki kritēriji tam, kādēļ mācības notiek tieši tajā un ne citā vietā, un nekādā gadījumā tās nav vērstas pret kādu ārēju pozīciju vai personu,” saka NATO spēku virspavēlnieks Eiropā, ģenerālis Filips Brīdlovs.
Ģenerālis Brīdlovs norādīja, ka Krievijas puse ir informēta par mācībām Baltijā un Polijā un armijas virspavēlniecība ir uzaicināta ierasties un savām acīm vērot notiekošo.
Jau ziņots, ka no 2.līdz 9. novembrim Latvijā un Polijā norisināsies NATO un tās partnervalstu mācības “Steadfast Jazz 2013”, kurās paredzēts apmācīt un pārbaudīt NATO Reaģēšanas spēkus (NATO Response Force – NRF). Mācībās piedalīsies apmēram 6000 dalībnieku no Alianses dalībvalstīm un partnervalstīm. Latvijā, Ādažu bāzē, kā arī citos štābos Alianses dalībvalstīs norisināsies komandvadības mācības, savukārt Dravsko Pomorskie mācību poligonā Polijā notiks lauka vingrinājums. Mācībām noslēdzoties, Apvienoto spēku pavēlniecības štābs Brunsumā būs oficiāli sertificēts vadīt apvienotās NATO operācijas nākamajā gadā.
NATO Reaģēšanas spēki ir Alianses galvenais militārais mehānisms un spēja nodrošināt ātru militāru reakciju krīžu gadījumā. NRF ir augstas gatavības, tehnoloģiski attīstīti, daudznacionāli spēki. Tos veido sauszemes, gaisa, jūras un speciālo operāciju komponenti, kurus var izvietot operācijas, kur vien tas ir nepieciešams.
Latvija jau kopš 2006. gada deleģē vienības dežūrai NATO Reaģēšanas spēkos, tajos piedalījušies nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālisti un militārie policisti, savukārt šogad šajos spēkos dežurē Jūras spēku flotiles kuģis.