NATO līderi samitā vienojas par pretraķešu aizsardzības sistēmas pirmās fāzes aktivizēšanu

NATO līderi svētdien samitā Čikāgā vienojušies par pretraķešu aizsardzības sistēmas pirmās fāzes aktivizēšanu, neraugoties uz asajiem Krievijas iebildumiem, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja kāda vārdā neminēta alianses amatpersona.

Pirmās fāzes aktivizēšana nozīmē to, ka ar pārtvērējiem un radaru sistēmu aprīkots Turcijā bāzēts ASV karakuģis un Turcijā bāzēta radaru sistēma nonāks NATO pakļautībā Vācijas militārajā bāzē.

Vašingtona un NATO uzstāj, ka pretraķešu aizsardzības sistēma, kuras objektus paredzēts izvietot Turcijā un Austrumeiropā, iecerēta, lai novērstu uzbrukumus no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna, kuras rīcībā nākotnē varētu nonākt kodolieroči.

Savukārt Maskava bažījas, ka tā varētu ierobežot Krievijas stratēģisko spēku iespējas.

"Pretraķešu aizsardzība ir nepieciešama. Mēs saskaramies ar reāliem raķešu draudiem," samita priekšvakarā atzina alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, skaidrojot, ka 30 valstīm vai nu jau ir ballistiskās raķešu tehnoloģijas, vai arī tās cenšas tādas iegūt. "Pret reāliem draudiem mums ir nepieciešama reāla aizsardzība."

2010.gada samitā Lisabonā NATO aicināja Krieviju uz sadarbību pretraķešu aizsardzības sistēmā, taču abas puses tā arī nav spējušas panākt vienošanos šajā jautājumā.

Maskava vēlas, lai pretraķešu aizsardzības sistēmu NATO pārvaldītu kopā ar Krieviju un lai NATO paraksta juridiski saistošas garantijas, ka sistēma nav vērsta pret Krieviju.

Taču NATO abas prasības noraida, uzstājot, ka NATO un Krievijai jābūt divām atsevišķām pretraķešu aizsardzības sistēmām, un atsakoties parakstīt juridiski saistošus dokumentus.

Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Nikolajs Makarovs šomēnes nāca klajā ar paziņojumu, ka viens no variantiem, kas ir Maskavas rīcībā, ir izvietot raķetes "Iskander" Kaļiņingradas apgabalā netālu no Polijas robežas.

Turpretī Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle uzsvēra, ka "šis projekts nav vērsts pret Krieviju, taču mēs to vēlamies virzīt kopā ar Krieviju Eiropas drošības interesēs". "Un tādēļ durvis Krievijai paliks atvērtas," viņš piebilda.

Plānots, ka NATO pretraķešu aizsardzības sistēma pilnvērtīgi sāks darboties 2018.gadā.

Polijā un Rumānijā tuvāko gadu laikā tiks izvietotas uz zemes bāzētās ASV pārtvērējraķetes "SM-3", bet Rotas ostā Spānijā tiks dislocēti četri ASV kuģi "Aegis".

LETA—AFP