Pabriks: Latvijas aizsardzība ir katra valsts iedzīvotāja atbildība

Nozares politika
Sargs.lv
Pabriks
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

 29. aprīlī Aizsardzības ministrijā notika preses konference, kurā aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepazīstināja ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu un tās ieviešanas uzsākšanu, kā arī informēja par aizsardzības nozares prioritātēm.

Pabriks: Latvijas aizsardzība ir katra valsts iedzīvotāja atbildība

Lai stiprinātu Latvijas aizsardzības spējas, tuvāko četru gadu laikā Latvijā pakāpeniski plānots ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Preses konferencē aizsardzības ministrs A. Pabriks uzsvēra, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas mērķis ir valsts pārvaldes efektivitātes pastiprināšana, kā arī sadarbības un savstarpējas uzticības veicināšana  starp valsts aizsardzības nozari, valsts pārvaldi, organizācijām, privātajiem uzņēmumiem un valsts iedzīvotājiem, informējot par to, kā rīkoties krīzes situācijās.

“Reāli kara draudi mūsu valstij nedraud, bet, pieņemsim, ka nonākam hipotētiska kara apstākļos. Nacionālie bruņotie spēki var būt vienīgā valsts institūcija, kura prefekti zinās kā rīkoties. Bet ir skaidrs, ka šādā situācijā Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze, rezervisti un profesionāļi būs aizņemti. Tas nozīmē, ka būs lietas, kas būs uz citu institūciju pleciem un būs lietas, kas valsts iedzīvotājam būs jāzina un jādara. Visaptverošā valsts aizsardzība ir tas rīks, tā informācija, kas ļauj sagatavoties daudz labāk šādai krīzes situācijai,” norādīja aizsardzības ministrs A. Pabriks.

Valsts iedzīvotājiem tiks izdalīti informatīvie bukleti, kuros tiks ietverta informācija par rīcību krīzes situācijās, kā izdzīvot 72 stundas un, kā rīkoties apstākļos, kad nav pieejami primārās nepieciešamības pakalpojumi.

Savukārt valsts pārvaldē esošajiem atbildīgajiem ierēdņiem tiks organizētas krīzes situācijas apmācības. Tās jau ir veiktas trīs ministrijās. “Šāda apmācība tiek veikta, lai katra no ministrijām zinātu kā rīkoties, kā veikt savas funkcijas kara apstākļos. Kāda palīdzība ministrijām ir nepieciešama un, attiecīgi, kādu atbalstu tās var sniegt viena otrai un sabiedrībai. Tas ietver, piemēram, tehniskā rezerves, zāļu rezerves, enerģijas rezerves – visu, kas tajā brīdī varētu būt aktuāls,” uzsvēra A. Pabriks.

“Krīžu pārvarēšana būs daudz veiksmīgāka, ja sadarbosies visas ministrijas. Mēs vēlamies, lai gan valsts pārvalde, gan privātie uzņēmēji, gan valsts iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties krīzes situācijās. Tas ietver nopietnu pārskatu veikšanu saimniecībās un arī ministrijās, lai saprastu, kādi resursi no katras struktūras ir pieejami. Kā arī, lai katrs iedzīvotājs kā indivīds būtu apzinīgs un spētu aizsargāt sevi un savus tuvos. Zinātu kā rīkoties situācijā, kā piemēram, ja nav elektrības vai banku darbība ir pārtraukta,” stāstīja A. Pabriks.

Aizsardzības ministrs A. Pabriks preses konferencē kā prioritāti aizsardzības nozarei norādīja kaujas gatavības celšanu, veicot reformas valsts aizsardzības iepirkumu organizēšanā, sadalot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra darbību divās daļās. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vienas daļas atbildībā būs jautājumi par infrastruktūru un visu, kas saistīts ar celtniecību. Savukārt otras daļas pārziņā būs apgāde. Šīs reformas nodrošinās lielāku Nacionālo bruņoto spēku iesaisti. “Viens no galvenajiem uzdevumiem ir rūpīgi strādāt pie apgādes, jo mūsu karavīri, bataljoni, brigādes nevar veiksmīgi darboties kaujas situācijās, ja nav pietiekama apgāde, nodrošinājums, noliktavas un poligoni – visas šīs lietas, kas ir nepieciešamas kaujas spēju stiprināšanai. Šī un visa iepriekš minētā galvenais mērķis, protams, ir rūpēties par drošību un palīdzēt mūsu valstij būt garā plaukstošai,” uzsvēra A. Pabriks.

Dalies ar šo ziņu