Aizsardzības ministrija pilnveido nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmu

Nozares politika
Sargs.lv
VAMOIC

Aizsardzības ministrija atzinīgi vērtē sadarbību ar Valsts kontroli, kā arī tās sniegtos ieteikumus, lai pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas darbības efektivitāti un izsaka gandarījumu, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā netika konstatēti pārkāpumi.

Aizsardzības ministrija pilnveido nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmu

Aizsardzības ministrijas plānošanas sistēma balstās ilgtermiņa plānā, kas apstiprināts līdz 2027. gadam. Līdz šim Aizsardzības ministrijas galvenā prioritāte bijusi nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku pamatvajadzības, kuras līdz budžeta pieaugumam nebija iespējams realizēt.

Tādēļ Aizsardzības ministrija piekrīt Valsts kontroles atzinumam, ka valsts aizsardzības budžetu ir raksturojusi ilglaicīga līdzekļu nepietiekamība, kas negatīvi ietekmējusi Nacionālo bruņoto spēku attīstības iespējas, jo ierobežotie finanšu līdzekļi nav ļāvuši veidot resursu uzkrājumus, kā arī pilnībā nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes vajadzības.

“Līdz 2014. gadam Nacionālo bruņoto spēku resursi bija tik nepietiekami, ka nevarējām nodrošināt ne tikai zemessargu, bet pat profesionālā dienesta karavīru vajadzības. Tēlaini izsakoties, aizsardzības nozare ir dzīvojusi no rokas mutē,” uzsver Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Lai pilnveidotu aizsardzības nozares nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas efektivitāti, 2017. gadā Aizsardzības ministrija uzsākusi nodrošinājuma sistēmas reformu, attīstot četrus galvenos virzienus.

Pirmkārt, tiek nostiprināti četri galvenie nozares ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas dokumenti nodrošinājuma jomā: Nacionālo bruņoto spēku Ilgtermiņa nodrošinājuma plāns un Ilgtermiņa infrastruktūras plāns, Vidēja termiņa  centralizēto iepirkumu plāns un Vidēja termiņa būvniecības programma. Visiem apjomīgiem spēju projektiem ir izvērsti ieviešanas plāni. Aizsardzības ministrija turpinās šo plānošanas dokumentu pilnveidošanu, ievērojot arī Valsts kontroles ieteikumus.

Otrs darbības virziens nodrošinājuma jomā ir plānotā loģistikas resursu pārvaldības digitalizācija, lai vienkāršotu apgādes ķēdes vadību un sekmētu apgādes procesu automatizāciju. Reformas ietvaros plānots panākt loģistikas procesu vienkāršošanu un standartizāciju, kā arī laika, cilvēkresursu un izmaksu ekonomiju. 2018. gadā tiks veikts pilna spektra procesu audits, kā arī tiks uzsākts darbs pie loģistikas tīkla informācijas kvalitātes uzlabošanas un pārejas uz visām juridiskajām iestādēm vienoto datu bāzi, lai loģistikas informācijas tīkls kļūst pilnvērtīgāks lēmumu pieņemšanai, plānošanai un elastīgākai organizācijai.

Treškārt, 2017. gadā tika uzsākta centralizētās iepirkuma iestādes iepirkumu jomas funkciju pakāpeniska reorganizācija, kas ļaus nozarē mazināt administratīvo slogu tieši Nacionālo bruņoto spēku vienībās.

Reorganizācija paredz, ka aizsardzības nozares centrālā iepirkuma iestāde – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centrs - turpmāk pārņems atbildību par materiāli tehnisko līdzekļu pilnu dzīves ciklu no tehniskās specifikācijas izstrādes līdz utilizācijas funkcijas nodrošināšanai pēc materiāltehniskā līdzekļa nolietojuma.  Pirmajā fāzē uzsākta individuālā ekipējuma apgādes centralizācija, un pakāpeniski šāda pieeja tiks piemērota arī citām apgādes klasēm.

Ceturtkārt, notiek mērķtiecīga materiāltehnisko līdzekļu iepirkumu centralizācija, kas nodrošinās lielāku resursu ekonomiju un mazinās administratīvo slogu. Šobrīd ir mainīts iekšējais regulējums, lai vienkāršotu apgādes procedūras, piemēram, tehnisko specifikāciju izstrādi un saskaņošanu.  Aizsardzības ministrija paredz, ka tas mazinās līdz šim pastāvējušo birokrātisko slogu un iepirkumu veikšanai nepieciešamo laiku.

Salīdzinot ar 2014. gadu, aizsardzības budžets ir pieaudzis divas reizes, bet nozarē veikto iepirkumu skaits samazinājies divkārši. Tas ir panākts, centralizējot, plānojot un konsolidējot iepirkumu vajadzības nozarē, kas apliecina jau šobrīd sasniegto būtisko iepirkumu efektivitātes uzlabojumu.

Lai gan Aizsardzības ministrijas darba apjoms kopš 2014. gada ir ievērojami pieaudzis, darbinieku skaits nodrošinājuma jomā palicis nemainīgs, un Aizsardzības ministrija pastāvīgi veic iekšējo personāla resursu pārstrukturizēšanu. Lai nodrošinātu augošās vajadzības, ar šo gadu īstenota struktūras reforma, samazinot personālu administrācijas sektorā, bet palielinot uzsvaru uz nodrošinājumu un projektu vadību.

Pašreiz Nacionālajā aizsardzības akadēmijā reizi gadā tiek organizēts kurss nodrošinājuma speciālistiem, kuru apgūst dažādu līmeņu Nacionālo bruņoto spēku speciālisti. Tiek turpināts darbs, lai nostiprinātu apgādes speciālistu kompetences.

Valsts kontrole revīzijā sniegusi 21 ieteikumu nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas darbības pilnveidošanai, un Aizsardzības ministrija apņemas tos pakāpeniski ieviest līdz 2021. gada janvārim. Aizsardzības ministrija izsaka pateicību Valsts kontrolei par sniegtajiem ieteikumiem un konstruktīvo sadarbību, kas ļaus pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma sistēmu.

Dalies ar šo ziņu