Valsts sekretārs: Mācību "Zapad 2017" laikā pret Latviju iespējamas informācijas operācijas

Viņš uzskata, ka saistībā ar "Zapad" Latvijā nevajadzētu radīt lieku paniku, jo kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas Latvija ir vairāk finansējuma atvēlējusi aizsardzībai un Baltijā ir palielināta sabiedroto klātbūtne.

Valsts sekretāram brīžiem rodoties sajūta, ka krievu valodā vēstošie mediji apzināti mēģina radīt ažiotāžu ap šīm mācībām un prezentēt, ka Baltija ir nobijusies un dzīvo šausmās. "Neesam mēs nobijušies un nedzīvojam šausmās.

Drošības situācija ar šīm mācībām ir Baltijas ikdiena un normāls stāvoklis, pie kura jāpierod, tāpēc mums jāinvestē savās aizsardzības spējās," norāda J.Garisons.

"Mēs sagaidām, ka mācību laikā pret Latvju varētu tikt īstenotas kiberoperācijas un informācijas operācijas. Visdrīzāk, mēs sagaidīsim šādus drošības riskus. Protams, ka gaidāma arī tieša karaspēka demonstrācija robežu tuvumā, taču ikdienā mūs varētu skart jau pieminētās operācijas.”

J.Garisons gan neatklāja kā Aizsardzības ministrija rīkosies, ja šādas operācijas tiks veiktas, taču, ja seko informatīvajai telpai, tad Krievija šādas operācijas īsteno regulāri. "Kas jauns varētu nākt klāt? To mēs varam tikai minēt, taču zināms, ka Krievijā ir radīts tā saucamais informācijas un kiberkaraspēks, un būtu diezgan dīvaini, ja "Zapad" laikā šīs vienības netiktu iesaistītas," piebilda valsts sekretārs.

J.Garisons arī aicināja nespekulēt ar potenciāli nejaušiem incidentiem, kas varētu radīt apdraudējumu Latvijai. Pēc viņa teiktā, vienīgais nopietnais incidents Latvijas pierobežā bija pagājušā gada pavasarī, kad Krievijas lidmašīnas agresīvi pārlidoja ASV karakuģi - iznīcinātāju.

Tāpat J.Garisons aicināja nespekulēt ar izskanējušo versiju, ka Krievijas armija pēc mācībām paliks Baltkrievijā, tādējādi mainot drošības līdzsvaru reģionā. Baltkrievijai ir spēcīga sadarbība ar Krieviju, taču Latvijai nav zināms, vai Baltkrievijas politiķi atļautu palikt viņu valstī Krievijas bruņotajiem spēkiem. "Es šajā jautājumā neceltu ažiotāžu un šajā ziņā es lielus riskus neredzu. Tajā pašā laikā es atgādināšanu, ka Baltkrievijas un Krievijas attiecības attīstījušās viļņveidīgi, taču šobrīd krīze abu valstu attiecībās ir nolīdzināta un sācies aktīvāks sadarbības periods," piebilda J.Garisons.

Šobrīd saistībā ar "Zapad" nekādas specifiskas darbības bruņotajos spēkos netiek plānotas. Šajā laikā gan Latvijā notiks iepriekš plānotas mācības, kurās piedalās Latvijas karavīri un sabiedroto vienības, piemēram, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā uz vingrinājumiem pulcējušies NATO ģenerāļi. Tās ir regulāras mācības, kas tiek rīkotas neatkarīgi no "Zapad" mācībām. Tāpat Latvijā pastāvīgi atrodas vairāk nekā 1000 karavīru lielā NATO Kaujas grupa un ASV helikopteru vienība, turklāt papildus uz "Zapad" laiku ieradīsies aptuveni 200 karavīru liela ASV vienība. Baltijas jūrā atradīsies arī ASV karakuģis, skaidroja J.Garisons.

Ņemot vērā Krievijas realizētās informācijas kampaņas, iedzīvotājiem ir jāattīsta kritiskā domāšana un jāsaprot, kurā brīdī mediju telpā tiek iepludināta nepatiesa informācija. Savukārt, Aizsardzības ministrijai ir jāturpina attīstīt bruņoto spēku kaujasspējas, uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

"Mēs nekoncentrējamies uz konkrētu datumu, bet savas darbības pieskaņojam jebkurai militārai aktivitātei, kas notiek Latvijas robežu tuvumā. Es arī negribētu zīlēt par ekspertu versiju, ka Krievija nekur neuzbruks, jo nākamgad šajā valstī paredzēts Pasaules čempionāts futbolā. Tajā pašā laikā pieredzēts, ka Krievija ir mēģinājusi mūs pārsteigt, tāpēc es pārāk daudz nenodarbotos ar šādiem paziņojumiem. Tajā brīdī, kad sākam ticēt šādiem paziņojumiem, mēs varam zaudēt modrību, un tas būtu labs veids, kā pārsteigt," norādīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Jau ziņots, ka Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad" aktīvā fāze norisināsies no 14.septembra līdz 20.septembrim. Baltijas valstīs ir bažas, ka Krievija mācības var izmantot agresīviem nolūkiem.

Paredzēts, ka militārās mācības "Zapad 2017" Baltkrievijā novēros trīs Latvijas pārstāvji, bet Krievijā - viens.