Aptuveni 1000 karavīru lielais NATO bataljons pilnā apmērā Latvijā ieradīsies līdz jūnijam

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti aiz slēgtām durvīm uzklausīja ģenerālmajoru Kalniņu par aizsardzības nozares gatavību uzņemt NATO daudznacionālo kaujas grupu.

Paredzēts, ka vienība galvenokārt uzturēsies Ādažu bāzē, bet mācības notiks arī citviet Latvijā. "Tas arī ir mērķis, lai iedzīvotāji redzētu, ka tiek nodrošināta Latvijas valsts aizsardzība, un mēs varētu daudznacionālā vidē apmācīt savus bruņotos spēkus un ārvalstu karavīrus," norādīja ģenerālmajors Kalniņš.

Precīzu bataljona apmēru, karavīru sadalījumu pa valstīm un nosūtamās tehnikas veidus varētu paziņot pēc janvāra beigās Kanādā paredzētās iesaistīto valstu konferences.

Vēlāk arī tiks paziņots uz cik ilgu laiku notiks karavīru rotācija. Karavīru uzturēšanās ilgums ir katras bataljonā iesaistītās valsts nacionālā atbildība, ņemot vērā militāro tēriņu iespaidu uz katras valsts ekonomiku. "Pagaidām vismaz trīs gadus šo kontingentu vadīs Kanāda," ģenerālmajors uzsvēra.

Bataljona karavīriem būs iespēja piedalīties Latvijas sporta pasākumos un valsts iepazīšanai izmantot vietējās tūrisma firmas. Atbilstoši katras valsts noteiktajam karavīriem ir tiesības Latvijā uzņemt arī savus ģimenes locekļus, kas varēs izmantot civilā sektora dzīvojamās telpas, proti, īrējot dzīvokļus vai viesnīcas. "Paši karavīri, protams, dzīvos kazarmās Ādažos, kuru būvniecība tiks pabeigta līdz gada beigām. Ģimenes locekļu uzturēšanos Latvija gan neregulē, tā ir katras valsts pārziņā," piebilda topošais NBS komandieris.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd bruņoto spēku objektos turpinās aktīva bataljonam nepieciešamās infrastruktūras attīstīšana, piemēram, kazarmu, kaujas tehnikas uzturēšanas un remontu vietu būvniecība. "Mēs jau šobrīd esam gatavi uzņemt bataljona karavīrus, jo viņi jau šobrīd Ādažos var dzīvot, ierodoties ar savu ekipējumu. Mēs plānojam nodrošināt, lai uzturēšanās apstākļi būtu līdzvērtīgi ar vietējiem karavīriem," skaidroja ģenerālmajors Kalniņš.

Kopumā tuvākajos gados infrastruktūras attīstībai plānots tērēt aptuveni 50 miljonus eiro, tomēr galīgo summu varēs uzzināt tikai vēlāk, jo infrastruktūras būvniecības notiek vairākās kārtās, piebilda Kalniņš.

8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas un Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.

Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Kanādas vadītajā kaujas grupā būs Kanāda, Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis nesen paziņoja, ka bataljonā Spānija iekļausies ar 300 karavīriem, savukārt Kanādas bruņoto spēku komandieris Džonatans Vānss pērn rudenī vizītē Latvijā paziņoja, ka bataljona kaujas grupu veidos 455 Kanādas karavīri.