Karavīriem amatpersonas deklarācijās nebūs jānorāda pilns amata nosaukums

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu, Nacionālo bruņoto spēku karavīrs ir valsts amatpersona, uz kuru ir attiecināmi likumā noteiktie pienākumi, tostarp valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšana.

Valsts amatpersona, aizpildot deklarāciju norāda savu vārdu, uzvārdu, kā arī pilnu darbavietas un valsts amatpersonas amata nosaukumu. Savukārt saskaņā ar Militārā dienesta likumu, virsnieku, izņemot augstāko, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošu amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Lai arī karavīra amats un vienība, kurā viņš dien, nav klasificēta informācija, tomēr, ņemot vērā vienību standartizēto struktūru, publicējot valsts amatpersonas deklarācijas publiskajā daļā pilnu karavīra amatu un vienību, kurā viņš pilda dienestu, var pastarpināti iegūt visaptverošu informāciju par bruņoto spēku un kaujas gatavību, kas saistīta ar valsts drošību.

Pēc publiskojamās informācijas iespējams aptuveni identificēt, kādus uzdevumus veic attiecīgais karavīrs un kāda līmeņa valsts noslēpuma objekti, NATO un Eiropas Savienības klasificētā informācija tam pieejami. Attiecīgi ārvalstu izlūkdienestiem ir pietiekami viegli identificēt potenciālos mērķus, tas atvieglo darbības, kas vērstas pret Latvijas interesēm. Ņemot vērā arī to, ka karavīri piedalās starptautisko operāciju rajonos, kur ir augsts terorisma līmenis, šie karavīri var kļūt arī par teroristu mērķiem.

Grozījuma mērķis, ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju, ir preventīvos nolūkos novērst identificētos riskus attiecībā uz valsts noslēpumu un pašu karavīru drošību, pirms tie iestājas un rada nelabvēlīgas sekas, proti, ierobežot informācijas publicēšanu par karavīriem, bet vienlaikus nodrošināt likumā noteikto prasību izpildi.

Karavīra amats nav izšķirošs darba samaksas noteikšanā. Karavīra darba samaksa ir atkarīga no dienesta pakāpes, izdienas stāža un dienesta pakāpei atbilstošas iegūtās militārās izglītības. Savukārt piemaksas ir paredzētas par specifisku dienesta pienākumu izpildi. Līdz ar to izšķirošais ir karavīra tiesiskā statusa esamība, kas ir pamats valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanai, nevis amats, kurā karavīrs iecelts.

Paredzēts, ka turpmāk karavīrs, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju, norādīs savu vārdu, uzvārdu, darbavietu "Nacionālie bruņotie spēki", bet amatpersonas amata nosaukuma vietā - tiesisko statusu "karavīrs".

Grozījumi attieksies arī uz zemessargu, kurš saskaņā ar papildu līgumu pildīs ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta karavīra amata pienākumus bruņotajos spēkos.
Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.