Latvijas ražotāji un aizsardzības nozare stiprinās sadarbību

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Džoanna Eglīte
industrija
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

Industrijas diena 24. februārī Ādažu bāzē pulcēja vairāk nekā 180 viesu —  87 Latvijas uzņēmumu un vadošo septiņu universitāšu pārstāvjus, no vienas puses, un aizsardzības jomas ekspertus — no otras.

Latvijas ražotāji un aizsardzības nozare stiprinās sadarbību

Tikšanās mērķis bija meklēt risinājumus savstarpējai ciešākai sadarbībai.

Aizsardzības jomai ir virkne vajadzību — tiek rīkoti iepirkumi gan pārtikas apgādes, gan militārās tehnikas, gan būvniecības, gan IT risinājumu nodrošināšanai. Ievērojamu daļu šo vajadzību spēj īstenot Latvijas uzņēmēji un zinātnieki, tomēr nopietna, savstarpēji ieinteresēta sadarbība sākusi veidoties salīdzinoši nesen. Iepriekš aizsardzības nozares izsludinātajos konkursos biežāk piedalījās un tiesības nodrošināt nepieciešamo guva ārvalstu uzņēmumi.

Vēsturiskas iestrādes tautsaimniecības saiknei ar militāro industriju

«Vērts paturēt prātā Latvijas vēsturisko situāciju — Padomju Savienības laikā 70% Latvijas tautsaimniecības bija saistīta ar militāro industriju,» saka Elīna Egle-Ločmele, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (LDAIF) valdes priekšsēdētāja. «Iestrādes un potenciāls ir saglabājies un ir attīstāms.»

Pirms trim gadiem tapušās federācijas apņemšanās ir veidot sadarbību starp Latvijas tautsaimniecībai strādājošajām universitātēm un zinātniekiem un drošības un aizsardzības sektoru gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, kas apvieno 45 biedrus (Latvijas uzņēmumus un universitātes), kā arī divus starptautiskus uzņēmumus kā asociētos biedrus, šogad rīkoja jau otro Industrijas dienu. «Pirmās tikšanās laikā 2014. gadā aizsardzības nozares pārstāvji ieņēma vērotāja lomu, bet vietējie uzņēmēji stāstīja par risinājumiem, kurus var piedāvāt. Savukārt šogad savas nākotnes vajadzības un attīstības plānus skaidroja aizsardzības sektors,» vērtē Elīna Egle-Ločmele.

Arī uzņēmēji atzīst, ka līdz šim pietrūcis izpratnes par to, kādas ir aizsardzības jomas vajadzības un ko nozarei piedāvāt. Toms Grīnfelds, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) izpilddirektors, atzīst, ka: «LDAIF darbība un tās rīkotās Industriju dienas palīdz veidot dialogu. Gan uzņēmējiem, gan aizsardzības jomas pārstāvjiem ir iespēja uzzināt par abu pušu vajadzībām, spējām un risinājumiem. Lai šī sadarbība varētu veiksmīgi attīstīties, ražotājiem būtu svarīgi laikus zināt par plānotajiem iepirkumiem, lai tiem kvalitatīvi gatavotos.»

MASOC uzņēmumi var lepoties ar veiksmīgas sadarbības piemēriem. Latvijas kuģu būvētava uzbūvējusi piecus patruļkuģus Latvijas Jūras spēkiem. Aizsardzības nozares pārstāvji izrādījuši interesi arī par vietējo munīcijas ražotāju piedāvājumu un bruņu transportlīdzekļu apkopes un pārbūves iespējām un rezerves daļu nodrošinājumu.

Apņemšanās veicināt sadarbības iespējas starp aizsardzības nozari un vietējiem uzņēmējiem Industrijas dienas ietvaros tika pausta gan no aizsardzības jomas pārstāvjiem, gan Ekonomikas ministrijas, iepazīstinot Latvijas uzņēmējus ar iepirkuma plāniem turpmākajiem trīs gadiem.

Cik izteikti varam atbalstīt vietējos?

Ilona Baumane-Vītoliņa, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docente, kura pētījusi aizsardzības nozares atbalsta iespējas Eiropas Savienības valstīs, kā veiksmīgu piemēru aizsardzības jomas un vietējo uzņēmēju sadarbībai Industrijas dienas ietvaros minēja Lielbritāniju, kura atklāti rūpējas par to, lai aizsardzības jomas iepirkumu konkursos uzvarētu vietējie ražotāji un piegādātāji. Iepirkumu plāni nozarei ir zināmi desmit gadu perspektīvā, turklāt pirms konkursu izsludināšanas tiek rīkotas tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem, lai tie varētu sagatavot kvalitatīvākos un atbilstošākos piedāvājumus. Lielbritānija lepojas ar to, ka valsts militāro jomu nodrošina un apgādā britu uzņēmēji, uzsvēra I. Baumane-Vītoliņa.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube Industrijas dienā pauda atbalstu  sadarbībai ar vietējiem ražotājiem, tomēr atgādināja, ka aizsardzības industrija visur pasaulē ir ļoti specifiska un ar augstu protekcionisma līmeni, tādēļ pārdomāti jāveido tiesiski korektas attiecības.

«Veids, kā pašreiz notiek sadarbība ar vietējiem ražotājiem un zinātniekiem, ir arvien regulārākas tikšanās, kuru laikā stāstām par savām vajadzībām un plānotajiem iepirkumiem un iepazīstamies ar risinājumiem, kādus spēj piedāvāt  Latvijas uzņēmēji. Mēs pakāpeniski iepazīstam viens otru. Sadarbība kļūst abpusēji saprotamāka un ciešāka,» vērtē Sauszemes spēku kājinieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts.

Ekonomikas un Aizsardzības ministrijas pārstāvji, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Industrijas dienas laikā uzsvēra, ka meklēs risinājumus korektai sadarbības veicināšanai un nozares dialoga attīstīšanai ar vietējiem uzņēmējiem un zinātniekiem. Izskanēja doma, ka Latvijā būtu nepieciešams izstrādāt aizsardzības industrijas stratēģiju, kas skaidri atrunātu sadarbības ietvaru, mērķus un virzienus. Šādas stratēģijas ir vairākās Eiropas Savienības valstīs, arī Igaunijā.

Aizsardzības nozare — valsts valstī

«Aizsardzības nozari un tās apgādi var salīdzināt ar valsts apgādi tikai miniatūrā formā. Aizsardzības jomas vajadzības skar daudzveidīgu pakalpojumu loku,» secināja Toms Grīnfelds, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas izpilddirektors.

Industrijas  dienā uzņēmēji atkarībā no to darbības jomas Ādažu bāzē bija pulcējušies septiņos sindikātos: individuālā un kolektīvā ekipējuma, munīcijas, militārā transporta, sakaru sistēmas, jauno militāro spēju attīstības un nākotnes spēju vajadzību, būvniecības un pārtikas iepirkumu sindikātā. Tematisko apvienību ietvaros  risinājās tikšanās un sadarbības iespēju apspriešana starp Latvijas ražotājiem, zinātniekiem un aizsardzības nozares pārstāvjiem.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele uzsvēra, ka katrā no sindikātos pārstāvētām jomām, ir veiksmīgas sadarbības piemēri. «Latvijas loģistikas uzņēmumi iesaistījās apgādes risinājumos Afganistānā un šobrīd sniedz atbalstu mācību nodrošināšanai. Latvijas Jūras spēku flotilei ir Latvijā būvēti patruļkuģi. Latvijas ražotāji nodrošina militārajām vajadzībām pārtiku un apģērbu. Sakaru jomā Latvijas uzņēmumi nodrošina inženiertehniskus risinājumus. Latvijas universitātes izstrādā inovatīvus risinājumus militārām vajadzībām materiālzinātnē, bioloģijā un citās jomās. Sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem ļauj aizsardzības nozarei nodrošināt piegādes ķēdes drošību un tehnoloģiju pārnesi no starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī izstrādāt eksportspējīgus produktus starptautiskai drošībai.»

Vienu no aizsardzības nozares objektiem, proti, NBS Kājnieku skolas kazarmas Alūksnē, renovē un rekonstruē AS «RERE  grupa» uzņēmums. Akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš paskaidroja, ka uzņēmuma komandai ir pieredze sarežģītu objektu celtniecībā — gan valsts nozīmes muzeju, gan slimnīcu, gan cietumu būvē, un uzņēmums ir gatavs startēt konkursos līdzās lieliem ārvalstu būvniekiem. Atzinīgi novērtējot Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas un aizsardzības jomas pārstāvju iniciēto dialogu, kas ir ieguldījums vietējās uzņēmējdarbības veicināšanā, kā arī sava tirgus aizstāvēšanā, G. Āboltiņš-Āboliņš līdzīgi kā citi Latvijas uzņēmēji norādīja: «Mērķtiecīgi apzinot abpusējās vietējo uzņēmēju un industrijas iespējas un vajadzības, rodas labs pamats, lai attīstītu konstruktīvu sadarbību, lai sagatavotu labāko piedāvājumu un iegūtu papildus nepieciešamās kvalifikācijas, ja tādas konkrētā projekta īstenošanai vajadzīgas. Redzu, ka perspektīvā Latvijas uzņēmējiem ir iespējas ne tikai vairāk apgūt iepirkumus savā teritorijā, bet arī līdzvērtīgi startēt citās valstīs.»

Ieguldījums tautsaimniecībā un eksporta spēju attīstībā

Līdz 2020. gadam valsts aizsardzībai paredzētā finansējuma apjoms tiks palielināts līdz 2% no IKP. Aizsardzības jomas iegādēm plānots novirzīt līdz 20% Nacionālo bruņoto spēku finansējuma.

«Sadarbība starp aizsardzības nozari un vietējiem uzņēmējiem un zinātniekiem uzlūkojama kā vērtīgs ieguldījums tautsaimniecībā,» Industrijas dienā uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Turpinot šo domu, Elīna Egle-Ločmele piebilda, ka, sadarbojoties vietējā līmenī, finanšu līdzekļi un nodokļi neieplūst citu valstu ekonomikā, bet gan paliek Latvijā. «Turklāt ražojot preces un pakalpojumus Latvijas aizsardzības vajadzību nodrošināšanai, uzņēmēji gūst nepieciešamo pieredzi, kas veido viņu konkurētspēju, piedāvājot risinājumus pasaules tirgos, un pakalpojumu piedāvājumi ārvalstu aizsardzības iepirkumos kļūs par vērtīgu Latvijas eksporta daļu.»

Dalies ar šo ziņu