Valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšana ir mūsu saistību izpilde, kas norādīta NATO līgumā

Nozares politika
BNS, LETA
Bergmanis, Graube
Foto: Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija

6. oktobrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus ar nākamā gada aizsardzības budžetu iepazīstināja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšana ir mūsu saistību izpilde, kas norādīta NATO līguma 3.pantā

Paredzēts, ka tas sasniegs 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 367,9 miljonus eiro. Aizsardzības finansējums pret IKP 2018.gadā sasniegs 2%, paredz valdībā atbalstītais likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam".

Sabiedroto militāro spēku klātbūtne Latvijā nav jāuztver kā pašsaprotama, un ir svarīgi, lai mēs izpildītu arī savus mājas darbus saistībā ar šo spēku darbību, komisijas sēdē sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš norādīja, ka paši primāri esam atbildīgi par valsts aizsardzību, kas cita starpā paredz Latvijai kā uzņemošajai valstij nodrošināt labus uzturēšanās un darbības apstākļus sabiedroto spēkiem.

Viena no Latvijas pašreizējām prioritātēm ir uzņemošās valsts atbalsta spēju stiprināšana, kas nozīmē, ka Latvija apņemas ieguldīt līdzekļus militārajā infrastruktūrā, lai kvalitatīvi spētu uzņemt sabiedroto karavīrus un tehniku, kā arī sarīkot starptautiskas mācības. Līdz ar to arī paredzēta papildu infrastruktūras veidošana, kas paredz arī kazarmu izbūvi Lielvārdē un infrastruktūras attīstību Ādažos.

Patlaban lielākā daļa sabiedroto spēku karavīru uzturas Ādažu bāzē. Bāzi nepieciešams attīstīt, un tas vajadzīgs ne tikai, lai spētu kvalitatīvi uzņemt sabiedrotos, bet arī izvietot no Lielbritānijas iegādātās kāpurķēžu kaujas mašīnas "CVR(T)". Sabiedroto uzņemšanā pirmie Ādažu bāzes paplašināšanas darbi jau ir sākušies. Ādažu bāzē ir uzbūvēta jauna kazarma un nesen sākts būvēt jaunu kazarmu ēku bloku.

Bāzei blakus esošais Ādažu poligons, kas ir Baltijas valstīs lielākais militārais poligons, tiek pārslogots un to vajadzēs paplašināt. Tas galvenokārt notiks, izmantojot valsts īpašumā esošās zemes.  Šī iniciatīva ir vēl sākotnējā stadijā, un tiek apzināta pašreizējā situācija un iespējas.

Otra vieta, kur uzturas Latvijas sabiedrotie, ir Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē, kuras attīstība ar ASV atbalstu joprojām turpinās. Bāzē jau kopš maija uzturas vairāk nekā 70 ASV karavīru ar sešiem helikopteriem UH-60 "Black Hawk". Lielvārdes bāzē tiks būvētas divas kazarmas.

Ministrs skaidroja, ka aizsardzības budžeta ietvaros paredzēts stiprināt bruņotos spēkus. Uzmanību paredzēts pievērst gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības, komandvadības, inženieru un citām spējām, kā arī kājnieku brigādes mehanizācijai.

Vēl šogad plānots noslēgt līgumu par esošās pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "RBS -70" nodrošināšanu ar modernākām raķetēm. Tas ietilpst tajā aptuveni 158 miljonus eiro lielajā finansējumā, ko valdība pagājušā gadā jūlijā nolēma novirzīt izlūkošanai, gaisa telpas novērošanai un pretgaisa aizsardzībai. Tas nav vienīgais projekts, kas pavirzījies uz priekšu. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis 1.oktobrī ar uzņēmuma "Lockheed Martin Radar Surveillance Systems" viceprezidentu Gregu Larioni parakstīja līgumu par triju gaisa telpas novērošanai paredzētu radiolokatoru "TPS-77 Multi-Role Radar" iepirkumu. Savukārt nesen ASV Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumu, kura mērķis ir iegādāties taktiskos radiolokatorus "AN/MPQ-64F1 Sentinel" Latvijas bruņotajiem spēkiem.

Atbilstoši izdarītajai izvēlei turpinās sarunas ar iespējamiem sadarbības partneriem un sabiedrotajiem par papildinošu pretgaisa aizsardzības vadības un ieroču sistēmu ieviešanu Latvijas bruņojumā. Pirms vienošanās panākšanas nav iespējams publiskot šī brīža rīcības virzienus.

Kā vissarežģītāko jautājumu ministrs nosauca personāla skaitu, kas finanšu krīzes rezultātā bruņotajos spēkos ievērojami samazināts. Ministrs uzsvēra, ka samazinājums galvenokārt skāra administratīvo sastāvu, tomēr tika ietekmētas arī kaujas vienības. Tādēļ, lai nodrošinātu strauju personāla palielināšanos, nākamajā gadā šim mērķim plānots atvēlēt 17,9 miljonus eiro.

Ģenerālleitnants Raimonds Graube savukārt uzsvēra, ka aizsardzības ministrijas budžets bruņoto spēku sadaļā ir sabalansēts un veido attīstību visās kritiskajās jomās. Viņš atklāja, ka bruņoto spēku attīstība paredzēta trijos virzienos. Viena no tām ir valsts pašaizsardzības spēja, kur līdz šim ir ieguldīts vismazāk. "Ir arī NATO 3.pants, kurš nosaka, ka mēs paši, parakstot šo līgumu, arī rūpējamies par valsts pašaizsardzību," sacīja bruņoto spēku.

Viņš arī uzsvēra, ka, palielinot aizsardzības budžetu, bruņotie spēki spēs sniegt arī kolektīvo aizsardzību citām NATO valstīm, piedaloties starptautiskajās operācijās, ja būs tāda nepieciešamība. Tāpat bruņotie spēki varēs nodrošināt lielāku ieguldījumu valsts civilajā aizsardzībā. Piemēram, Zemessardze varēs iesaistīties dažādu dabas katastrofu novēršanā. Savukārt radiolokatori, kurus plānots izvērst, lai vajadzības gadījumā novērotu zemu lidojošus objektus pie valsts robežām, varēšot pamanīt arī kontrabandistu dronus, tādējādi sniedzot ieguldījumu arī miera laikā.

Robežsardzes pārapbruņošanas pasākumiem tuvāko gadu laikā plānots tērēt aptuveni deviņus miljonus eiro, deputātiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Viņš norādīja, ka jau tagad aizsardzības nozare sadarbojas ar robežsardzi, piedāvājot savas spējas un informāciju. Tāpat šobrīd izveidota darba grupa, kurā piedalās Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas pārstāvji, kura savu darbu noslēgs oktobrī. Darba grupas rezultāti tiks iesniegti premjerei, kura runās ar saviem partneriem Eiropas Savienības (ES) līmenī, lai panāktu iespējamu ES ārējās robežas stiprināšanu.

"Mēs ceram, ka šī darba grupa radīs koncepciju par to, kā mēs plānojam sargāt savas robežas turpmāk. Vai būs nepieciešams vairāk cilvēkresursu, vai arī tiks izmantotas tehniskās iespējas. [Aizsardzības budžetā atvēlētā nauda] ir robežsardzes pārapbruņošanai, lai mums [bruņotajiem spēkiem] būtu savietojamība ar robežsardzi," skaidroja ministrs. Robežsardzes pārapbruņošanai tādējādi paredzēts no aizsardzības budžeta nākamajā gadā atvēlēt 1,5 miljonus eiro.

Ministrs uzsvēra, ka jau tagad starp bruņotajiem spēkiem un robežsardzi norisinās sadarbība. Tiek apmācīti robežsargi, lai viņi varētu krīzes situācijas strādāt kopā ar bruņotajiem spēkiem. Tāpat notiek operacionālā sadarbība ar robežsardzes speciālo operāciju vienību "Sigma".

Dalies ar šo ziņu