Bruņoto spēku komandieris: Krievijas rīcība Latvijas pierobežā kļūst provokatīvāka

Viedoklis
LETA
Graube
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad krietni palielinājusies Krievijas militāras darbības intensitāte Latvijas pierobežā un tā kļūst arvien provokatīvāka, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Bruņoto spēku komandieris: Krievijas rīcība Latvijas pierobežā kļūst provokatīvāka

Kā sacīja ģenerālleitnants Graube, Krievijas aktivitātes arvien izteiktākas kļūst jūrā, kur lielvalsts militārie kuģi pietuvojas teritoriālajiem ūdeņiem, brīžiem bez racionāla izskaidrojuma. Tāpat arī gaisa telpā militārās lidmašīnas bez izskaidrojamas vajadzības pietuvojas Baltijas valstu pierobežai, turklāt, nevēloties tikt pamanītiem, pārvietojas ar izslēgtiem raidītājiem. Tās konstatēt iespējams pateicoties jūras novērošanas sistēmai un radiolokatoriem.

Bruņoto spēku komandieris atzina, ka šāda rīcība nav uzskatāma kā tieši militāri draudi, tomēr satrauc neprognozējama rīcība, jo tā paaugstina konflikta riskus un provokatīvā darbība var izraisīt neparedzamus konfliktus.

Komentējot informāciju, ka ASV gatavo jaunus plānus iespējamam konfliktam ar Krieviju Baltijas valstīs, ģenerālleitnants Graube norādīja, ka plānus atbilstoši situācijai pārskata gan NATO, gan arī Latvija. Turklāt, tas tiek darīts ne tikai saistībā ar Krieviju, bet arī pieaugošajiem terora draudiem, kā arī tiek ņemts vērā migrācijas aspekts Eiropā.

Bruņoto spēku komandieris norādīja, ka Latvijā atrodas ASV karavīri, tādēļ šīs valsts militārajos plānos ir jābūt skaidrībai, kā šie karavīri rīkojas dažādās iespējamās situācijās.

Kā ziņots, Pentagons gatavo jaunus plānus iespējamam konfliktam ar Krieviju Baltijas valstīs, vēsta žurnāls "Foreign Policy".

Kā raksta izdevums, Pentagonam ir plāni dažādām neparedzamām situācijām, sākot no bruņotas konfrontācijas ar Ziemeļkoreju un beidzot ar zombiju uzbrukumiem, taču pie šiem plāniem tiek strādāts prioritārā secībā saskaņā ar attiecīgo scenāriju iespējamību.

Pēc 1991. gada militārie plāni, kas bija saistīti ar iespējamu Krievijas agresiju, tika nobīdīti malā, taču tagad tie tiek pārvērtēti un atjaunoti atbilstoši jaunajai ģeopolitiskajai realitātei, kas iestājās pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas - Maskava no potenciāla partnera ir pārtapusi par potenciālu draudu.

Latvijā militāra iebrukuma iespējamība ir zema, bet novēroti nemilitāri hibrīdkara elementi

Latvijā šobrīd tieša militāra iebrukuma iespējamība ir zema, taču, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, var novērot vairākus nemilitārus hibrīdkara elementus, kas vērsti pret Latviju.

Ministru kabinets 15. septembrī  skatīja militāro draudu analīzi, kas ir pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamības izvērtējums.

Militāro draudu analīze ir slepens dokuments, tāpēc plašākai sabiedrībai tā saturs nav izpaužams, tomēr pašreiz Latvijai tieša militāra iebrukuma iespējamība ir zema. Tajā pašā laikā, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, pasaulē ir pieaugusi neprognozējamība un līdz ar to arī apdraudējuma līmenis, un jau šobrīd var novērot vairākus nemilitārus hibrīdkara elementus, kas tiek vērsti pret Latviju.

Starptautisko normu pārkāpšana un militāra spēka izmantošana politiskiem mērķiem, ko Krievija ir īstenojusi un īsteno Ukrainā, rada nedrošību un neprognozējamību visiem Krievijas kaimiņiem un drošībai Eiropā kopumā.

Militāro draudu analīze visaptveroši raugās uz aktuālajām ģeopolitikas aktualitātēm un izaicinājumiem, arī uz notikumiem Ukrainā. Latvijas atbildīgās institūcijas pastāvīgi seko līdzi notikumiem Ukrainā un analizē šī konflikta cēloņus un sekas.

Militāro draudu analīzi katru gadu sagatavo Aizsardzības ministrija, izskata Nacionālās drošības padome, bet apstiprina Ministru kabinets.

Dalies ar šo ziņu