Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu nav nepieciešams, jo savulaik pieņemtais lēmums izveidot profesionālu armiju bija pareizs, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis.
Profesionālas armijas izveide Latvijā bija pareizs lēmums
Viņš stāstīja, ka vakar Nacionālās drošības padomes sēdē minētais jautājums tika aktualizēts un izvērtēts jau paveiktais. "Sarunā secinājums bija viens, proti, lēmums ieviest profesionālo armiju bija pareizs, jo tikai šāds militārs veidojums daudz efektīvāk spēs nodrošināt valsts aizsardzību," sacīja prezidents.
Viņaprāt pašlaik Latvijas aizsardzības sistēma ir veidota tā, ka to sargā ne tikai profesionāla armija, bet arī citas struktūrvienības, piemēram, Zemessardze un Robežsardze, tāpēc domāt par obligātā militārā dienesta atjaunošanu nebūtu pamata, jo jāatceras, ka atgriešanās pie šādas sistēmas prasītu lielus izdevumus valsts budžetā.
"Sākt jaunus plānus nebūtu vajadzīgs, gluži pretēji, vajag stiprināt jau esošo un pielikt visas pūles, lai tagadējie Latvijas militārie spēki attīstītos," piebilda Bērziņš.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partneri neredz nepieciešamību Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma pagājušajā nedēļā pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka profesionālā armija ir pareizs risinājums un, viņasprāt, nav nepieciešams atjaunot obligāto militāro dienestu.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis jau iepriekš pauda viedokli, ka tuvākajā laikā Latvija neplāno pāriet uz obligāto militāro dienestu.
"Mums jābūt konsekventiem savos lēmumos," norādīja ministrs, uzsverot, ka līdz galam nav nostiprināti Nacionālie bruņotie spēki un ir vesela virkne spēju, kas ir jāuzlabo.
Pašlaik tiek strādāts, lai bruņotie spēki būtu profesionāli gatavi ātrai reaģēšanai, tajā skaitā krīzes situācijā. Paredzēts stiprināt Zemessardzi un zemessargu skaitu pārskatāmā laikā palielināt līdz 12 000.
Lai būtu iespējams pāriet uz obligāto militāro dienestu, ar to saistīto problēmu atrisināšanai būtu nepieciešams ilgāks laika periods par vienu gadu. "Runāt par jaunas sistēmas ieviešanu, līdz galam neattīstot bruņotos spēkus, tas nozīmē, ka mēs vājināsim savu valsti, savas aizsardzības spējas," uzsvēra ministrs.