Rezerves karavīru mācības Latvijā varētu notikt jau gada beigās; iesaucamo skaitu vēl precizē

NBS
Sargs.lv
rezerves karavīri
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pirmās Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru kārtējās mācības varētu notikt jau šā gada beigās, bet tajās iesaucamo rezerves karavīru skaits vēl tiek precizēts.

Rezerves karavīru mācības Latvijā varētu notikt jau gada beigās; iesaucamo skaitu vēl precizē

Šīs mācības rīkos Militārā dienesta likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā, un ierašanās uz mācībām vairs nebūs rezerves karavīru brīva izvēle.

Sākotnējā rezerves karavīru atlase dalībai mācībās tiks veikta, uzrunāt tikai tos aptuveni 2500 rezerves karavīrus, kuri atvaļinājušies no dienesta bruņotajos spēkos kopš 2008.gada.

No tiem karavīriem, kuri atvaļinājušies kopš 2008.gada, lielākā interese bruņotajiem spēkiem ir par 470 karavīriem, kuri dienesta laikā bijuši starptautiskās operācijās. Viņi jau ir labi sagatavoti un iemaņu atsvaidzināšanai nepieciešams īss laiks.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube ir parakstījis pavēli, kas paredz, ka bruņotie spēki "sāks strādāt ar daļu no rezerves karavīriem, lai viņus piesaistītu valsts aizsardzībā". Tādas ir arī aizsardzības ministra sniegtās vadlīnijas. Arī 10.februārī Ministru kabinetā akceptētajā valdības rīcības plānā turpmākajiem četriem gadiem, kas sakrīt arī bruņoto spēku četru gadu militāro mācību ciklu, paredzēts sākt mobilizācijas pieprasījuma izsniegšanu, īstenojot militārās mācības, kurās sagatavos un sešus mēnešus pirms mācību sākuma izsūtīs pavēstes rezerves karavīriem.

Atbilstoši Militārā dienesta likuma 63.pantam Nacionālo bruņoto spēku rezervē ir rezerves karavīri un rezervisti. Rezerves karavīri ir karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta Latvijas bruņotajos spēkos un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē. Rezerves karavīri netiek apmācīti no jauna - viņiem tiek atsvaidzinātas jau dienesta laikā iegūtās zināšanas.

Savukārt par rezervistiem tiek uzskatīti visi Latvijas pilsoņi - vīrieši, kuri ir vecumā no 18 līdz 55 gadiem un kuri ir derīgi militārajam dienestam. Plānots sākt arī rezervistu apmācību sistēmas izveidi, apzinot nepieciešamo rezervistu skaitu un veicot iespējamo sistēmas modeļu analīzi.

Atbilstoši likuma 65.pantam rezerves karavīrus var iesaukt uz militārajām mācībām un mobilizēt, bet rezervistus var iesaukt tikai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pie kam - militārajam dienestam derīgos - bruņotajos spēkos, pārējos - civilās aizsardzības sistēmas vienībās.

Latvijas pilsoņi, kuri savulaik pildījuši obligāto militāro dienestu, atbilstoši likumam ir rezervisti, tādēļ arī viņus, tāpat kā visus rezervistus, var iesaukt tikai mobilizācijas gadījumā.

Tas nozīmē, ka uz militārajām mācībām šobrīd var iesaukt tikai rezerves karavīrus.

Vēl tikai tiek apsvērta iespēja militārajās mācībās uz brīvprātības pamata iesaistīt arī rezervistus, kuri pēc tam varētu iestāties profesionālajā dienestā vai Zemessardzē, vai arī palikt bruņoto spēku rezervē kā apmācīti rezervisti. Šobrīd likums šādu iespēju gan neparedz, tādēļ pilsoņi tiek aicināti iesaistīties Zemessardzē un kā zemessargi apgūt militārās zināšanas, bet savu jaunāko paaudzi iesaistīt Jaunsardzē.

Rezerves karavīru militārās mācības var noritēt dažādi - no vienkāršas apziņošanas līdz pat kolektīvai apmācīšanai, piemēram, pavadot desmit dienas poligonā. Svarīgākais tajās ir nevis no rezerves karavīriem veidot mobilizācijas vienības, bet viņus iesaistīt jau eksistējošās regulāro spēku vienībās, arī Zemessardzē. Tādējādi tiks celta apmācību un zināšanu kvalitāte.

Detalizētāka informācija par rezerves karavīru mācību norisi vēl nav pieejama, jo ir sākts tikai to plānošanas process. Gan aizsardzības nozares vadība, gan rezerves karavīri ir vienisprātis, ka šādām mācībām ir jābūt pārdomātām un ar attiecīgu ekipējumu, lai tās nekļūst par "laika nosišanu". Pretējā gadījumā sabiedrības attieksme pret šāda veida mācībām būs noraidoša.

Pašreiz tiek plānots, ka rezerves karavīru mācības varētu noritēt kā Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku plānošanas vingrinājums, kurā apzina personālsastāva un materiāltehnisko līdzekļu nepieciešamību regulārajos spēkos un  Zemessardzē, kā arī atsevišķās jomās, piemēram, sakaru un IT vai pretgaisa aizsardzībā, un vienlaikus plāno to reālu nodrošināšanu.

Otrajā mācību posmā varētu veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai veiktu reālu rezerves karavīru iesaukšanu uz kārtējām mācībām. Šādas mācības varētu noslēgt ar reālu rezerves karavīru iesaukšanu, kas, iespējams, notiks jau šā gada beigās, nodrošinot vienības un atsevišķās jomas ar personālsastāvu. Tajās iesaucamo skaits vēl tiek precizēts, bet tiek prognozēts, ka tie varētu būt vairāki desmiti rezerves karavīru.

Rezerves karavīru mācībās pirmo reizi tiks pielietots Militārā dienesta likuma 66.pants, kas nosaka kārtību, kādā rezerves karavīri iesaucami uz kārtējām un pārbaudes militārajām mācībām, proti, ierašanās uz mācībām vairs nebūs rezerves karavīru brīva izvēle, viņi tiks iesaukti.

Tas būs jāņem vērā ne tikai darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu.

Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc veselības stāvokļa dēļ vai ja viņš ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni. Rezerves karavīru, kurš dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, uz rezerves karavīru mācībām arī neiesauc. Tāpat neiesauc arī to rezerves karavīru, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

2012. gada maijā Atlases un rezerves personāla uzskaites centrs 500 rezerves karavīriem dažādos Latvijas reģionos nosūtīja apziņošanas vēstules, kurās saņēmējus triju darba dienu laikā lūdza apstiprināt to saņemšanu. Desmit dienu laikā to izdarīja 55% rezerves karavīru, 77% no kuriem to izdarīja noteiktajā laikā - trijās darba dienās.

Dalies ar šo ziņu