Pētījums: 60 procenti vīriešu pilsoņu aizstāvētu Latviju ar ieročiem rokās

Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu 67 procenti vīriešu pilsoņu, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda. To darītu arī 41,2 procenti vīriešu pilsoņu ar krievu sarunvalodu ģimenē.

Pētījumā secināts, ka visaktīvāk valsts aizstāvēšanā ar ieročiem rokās iesaistītos 17 – 25 gadus veci vīrieši pilsoņi (65,2 procenti), kā arī augstāko izglītību ieguvuši vīrieši pilsoņi (69,9 procenti).

Ar ieročiem rokās valsti aizstāvētu 74.6 procenti publiskajā sektorā nodarbināto vīriešu pilsoņu, 58 procenti privātajā sektorā nodarbināto un 52,5 procenti nestrādājošo vīriešu pilsoņu.

To darītu 64,6 procenti Rīgā dzīvojošo vīriešu pilsoņu. Vidzemē ar ieročiem rokās valsti aizstāvētu 62 procenti vīriešu pilsoņu, Latgalē – 59,7 procenti, Zemgalē – 54,3 procenti, Kurzemē – 54,1 procents, bet Pierīgā – 53,3 procenti vīriešu pilsoņu.

Pētījumā secināts, ka Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu arī 34,4 procenti vīriešu bez Latvijas pilsonības. Arī šajā respondentu grupā visaktīvāk valsts aizstāvēšanā iesaistītos 17 – 25 gadus veci vīrieši (63 procenti), kā arī augstāko izglītību ieguvuši vīrieši bez Latvijas pilsonības (68,9 procenti) un publiskajā sektorā nodarbināto (70,9 procenti).

Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu 66,9 procenti vīriešu bez Latvijas pilsonības, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda. To darītu arī 38,8 procenti vīriešu bez Latvijas pilsonības ar krievu sarunvalodu ģimenē.

To darītu 59,3 procenti Rīgā dzīvojošo vīriešu bez Latvijas pilsonības. Vidzemē ar ieročiem rokās valsti aizstāvētu 59,7 procenti vīriešu bez Latvijas pilsonības, Latgalē – 57,1 procenti, Zemgalē – 47,7 procenti, Kurzemē – 54,1 procents, bet Pierīgā – 50,3 procenti vīriešu bez Latvijas pilsonības.

Pētījumā secināts, ka arī sievietes nepieciešamības gadījumā būtu gatavas cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju. To darītu 24,7 procenti Latvijā dzīvojošo sieviešu.

Vīrieši pilsoņi no 18 līdz 55 gadu vecumam, kas ir derīgi militārajam dienestam, veido Nacionālo bruņoto spēku rezervi. Tajā ieskaita arī sievietes pilsones, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi vai ir apguvušas speciālu militārās apmācības kursu, vai beigušas apmācību Zemessardzē.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis cer, ka pētījums par Latvijas iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti ar ieročiem pieliks punktu mākslīgām diskusijām par cilvēku nevēlēšanos aizstāvēt Latviju.

Ministrs pieļāva, ka, vērtējot pētījuma rezultātus, daudzi sāks koncentrēties uz datiem par tiem cilvēkiem, kas nav gatavi aizstāvēt valsti ar ieročiem. Viņš atgādināja, ka dzimtenes aizstāvībai būs nepieciešams strādāt daudzās miera laika jomās - gan ārstiem un informācijas tehnoloģiju speciālistiem, gan zemniekiem, gan pārtikas ražotājiem.

"Ceru, ka pētījums pieliks punktu mākslīgām diskusijām, ka neviens neko nedarīs, kas būtībā ir Latvijas valsts un cilvēku noniecināšana. Cilvēki ir gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās - vīrieši, sievietes, latvieši, nelatvieši, pilsoņi un nepilsoņi. Acīmredzami dzimtenes mīlestību un pienākuma apziņu nenosaka tautība vai pase," uzsvēra ministrs.

"Mūsu drošību vispirms nosaka tas, cik gatavi esam valsti aizstāvēt, un, manuprāt, pētījums pierāda, ka esam. Cilvēku gatavība valsti aizstāvēt arī ir galvenais priekšnoteikums, lai atturētu potenciālos uzbrucējus. Latvijas bruņoto spēku stiprināšana un ciešas sadarbības ar NATO sabiedrotajiem attīstība nostiprina mūsu aizsardzības spējas un vēl jo vairāk novērš iespējamu agresiju pret mūsu valsti un cilvēkiem," piebilda Vējonis.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs „SKDS” pētījumu pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veica 2014.gada novembrī, nejaušā izlasē visos Latvijas reģionos tiešā intervijā aptaujājot 1020 pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 17 līdz 74 gadiem.