Aizsardzības ministrs: NATO dalībvalstu karavīru skaits Baltijas valstīs pieaugs

Nozares politika
BNS, LETA
Vējonis
Foto: Foto: Gatis Dieziņš

NATO dalībvalstu karavīru skaits Baltijas valstis pieaugs un savas vienības reģionā varētu izvietot Lielbritānija, Vācija, Ungārija, Kanāda, Norvēģija un Beļģija, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputātiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Aizsardzības ministrs: NATO dalībvalstu karavīru skaits Baltijas valstīs pieaugs

Ministrs ar komisijas deputātiem pārrunāja NATO Velsas samitā pieņemtos lēmumus. Samitā tika pieņemts kaujas gatavības paaugstināšanas plāns, ar kura palīdzību plānots nodrošināt NATO līguma 5.panta spēju stiprināšanu. "Plāna pieņemšana notika izvērtējot Eiropas drošības situāciju, kas izveidojās pēc notikumiem Ukrainā. Pamatojoties ar šo izvērtējumu tika izveidots kaujas gatavības paaugstināšanas plāns," skaidroja ministrs.

Kā galvenos ieguvumu no plāna apstiprināšanas ministrs minēja lēmumu, ka NATO austrumu flangā tiks uzturēta patlaban izvērsto kaujas vienību klātbūtne. "Klātbūtne tiks palielināta vai samazināta orientējoties saskaņā ar situācijas attīstību Ukrainā un saistībā ar to, kādas darbības veiks Krievija," skaidroja aizsardzības ministrs. Plāns paredzot arī to, ka reizi gadā tiek veikta pārvērtēšana un tiek pieņemts lēmums - palielināt vai samazināt NATO spēku klātbūtni. "Patlaban ir runa par klātbūtnes pastiprināšanu. Šobrīd Latvijā atrodas 150 ASV karavīri un nākotnē karavīru skaits pieaugs," uzsvēra Vējonis.

NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs varētu notikt uz rotācijas pamata un šobrīd interesi par piedalīšanos rotācijā izteikušas Lielbritānija, Vācija, Ungārija, Kanāda, Norvēģija un Beļģija, norādīja ministrs. Sarunas turpinās arī ar citām valstīm.

Latvijai Velsas samits  iezīmējās ar vairākiem būtiskiem lēmumiem - tika apstiprināts NATO reaģēšanas plāns, parakstīts protokols par dalību Apvienotajos reaģēšanas spēkos, parakstīts līgums ar Lielbritāniju par bruņumašīnu iegādi, kā arī norisinājās vairākas divpusējās tikšanās ar sabiedrotajiem.

Latvija nākamgad ļoti augstas NATO kaujas gatavības spēkos un Apvienotajos reaģēšanas spēkos plāno iesaistīt aptuveni 300 karavīrus, pretmīnu kuģi un štāba kuģi, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Latvijai nākamgad Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācija izmaksās trīs miljonus eiro, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Pašlaik Latvijai tā izmaksā teju miljonu eiro. Patrulēšanas operācijas budžetu Baltijas valstīm nepieciešams palielināt, jo, kopš gada sākuma reaģējot uz spriedzi Ukrainā, NATO dalībvalstis palielinājušas patruļlidmašīnu skaitu.

"Būs palielināts lidmašīnu skaits joprojām, jo situācija uz labo pusi nav mainījusies. Līdz ar to mēs plānojam no nākamā gada palielināt iemaksas patrulēšanas nodrošināšanai. Sākot no nākamā gada, maksāsim aptuveni trīs miljonus gadā. Jāsaprot, ka tas pilnībā nesedz izmaksas patrulēšanai, jo tās valstis, kas nodrošina patrulēšanu, lielāko daļu izdevumu sedz pašas. Kopumā tie būs deviņi miljoni, ko trīs Baltijas valstis maksās kā savu ieguldījumu," norādīja Vējonis.

Aizsardzības ministrs arī atgādināja, ka šogad būtiski pieaudzis lidojumu skaits, kad NATO patruļlidmašīnām jāpaceļas, lai konstatētu Krievijas militāros lidaparātus netālu no Baltijas valstu robežām.

Dalies ar šo ziņu