Latvijas nacionālā drošība ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kas valdības dienas kārtībā ir prioritāte

„Krievijas agresija Ukrainā ir satricinājusi Eiropas drošību un globālo starptautisko kārtību. Kopā ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO, un visā pasaulē Latvija ir paudusi skaidru nosodījumu Krievijas rīcībai. Latvija ir aktīvi rīkojusies, lai nodrošinātu Latvijas, Baltijas un citu sabiedroto drošību, atturētu Krieviju no tālākas agresijas un palīdzētu Ukrainai,” uzrunāja sacīja premjere. 

Viņa norādīja, ka Krievijas rīcība liek visām Eiropas valstīm pārvērtēt attieksmi pret drošību, kuru mūsu iedzīvotāji jau bija pieņēmuši kā pašsaprotamu. „Šādos apstākļos vēl nozīmīgāka ir mūsu piederība ietekmīgākajai militārajai aliansei,” uzsvēra Laimdota Straujuma, paskaidrojot, ka NATO un partnervalstu militārās mācības Latvijas un kaimiņvalstu teritorijās, Amerikas Savienoto Valstu gaisa desanta rotas ierašanās, NATO iznīcinātāju skaita Baltijas gaisa telpā trīskāršošana un Baltijas apvienotā štāba elementa aktivizēšana ir bijuši konkrēti un svarīgi soļi aizsardzības stiprināšanai visā Alianses teritorijā, tai skaitā Baltijas reģionā.

„Nav pamata uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā. Latvija ir NATO dalībvalsts, un ar to ir jārēķinās. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā – centieni šajā virzienā ir novērojami jau ilgtermiņā,” secināja premjere, norādot, ka pašreizējā drošības situācijā pastāvīgai sabiedroto klātbūtnei ir stabilizējošs efekts, un tā veicina nacionālo drošību. „Latvijas valdība uzskata, ka Amerikas Savienoto Valstu militārās klātbūtnes Eiropā saglabāšana un savstarpējās sadarbības spēju nostiprināšana ir būtiska arī turpmāk,” uzsvēra ziņotāja.

„Latvija piedalās gan NATO starptautiskajās operācijās, gan citos kolektīvās drošības stiprināšanas pasākumos. Dalība NATO spēkos Latvijai sniedz gan lielākas drošības garantijas, gan arī ļauj iegūt pieredzi un pilnveidot sadarbību ar sabiedroto spēkiem, tādējādi paaugstinot savas kaujas spējas”, ziņojot par starptautiskās drošības aspektiem, sacīja premjere, piebilstot, ka Latvija joprojām sniedz savu ieguldījumu NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā Afganistānā un ir gatava nepieciešamības gadījumā tajā piedalīties arī pēc 2014. gada.

Nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā turpina ietekmēt Latvijas un tās sabiedroto drošību. Negatīvu ietekmi atstāj iekšēji un ārēji konflikti, kas rada kaimiņu reģionu un valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudus, ietekmē energoresursu cenas, veicina sabiedrību radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu, ziņojumā norādīja premjere. 

Viņa arī sacīja, ka Latviju uztrauc cilvēka pamattiesību pārkāpumi, pulcēšanās, vārda brīvības un citu tiesību ierobežojumi, kā arī neiecietības, rasisma, ksenofobijas un neonacisma pieaugums Krievijā, ko dokumentējušas starptautiskās organizācijas no visas pasaules. „Negatīvi vērtējama Krievijas valsts televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos paustā kara propaganda, aicinājumi uz vardarbību un Krievijas varas iestāžu rīcības trūkums, lai šos būtiskos pārkāpumus ierobežotu. Nepieņemami ir Krievijas valsts un finansēto nevalstisko organizāciju mēģinājumi nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas sabiedrības integrācijas procesu,” norādīja Laimdota Straujuma, uzsverot, ka Latvijas valdība tāpat kā līdz šim spers nepieciešamos soļus, lai nepieļautu arī jebkuras valsts tieši vai netieši veicinātas darbības Latvijā, kas vērstas pret Latvijas valsts interesēm.

„Ņemot vērā informācijas telpas ietekmi un nepieciešamību tajā nodrošināt efektīvu rīcību, Latvija ir izlēmusi Rīgā veidot NATO Stratēģiskās komunikācijas centru,” uzsvēra premjere. 

Ziņojot par Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, premjere secināja: „Notikumi mūsu reģionā apliecina, ka paralēli alianses kolektīvajai aizsardzībai Latvijai ir būtiski stiprināt arī Eiropas Savienības turpmākos centienus militāro un civilo spēju attīstībā, kas ir nepieciešamas starptautisku krīžu noregulējumam – īpaši, lai mazinātu nedrošību un nestabilitāti Eiropas kaimiņos.”

„Šogad esam būtiski palielinājuši Latvijas iesaisti ES militārajās operācijās,” ziņojumā uzsvēra premjere, paskaidrojot, ka Latvija turpina atbalstīt Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politiku, piedaloties tās ietvaros organizētajās misijās un operācijās - Latvija piedalās Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikā, Eiropas Savienības apmācību misijā Mali, kā arī Eiropas Savienības militārajā operācijā „ATLANTA” pirātisma apkarošanai pie Somālijas krastiem.

„Latvijā izlūkošanas aktivitātes īsteno vairāki ārpus NATO un Eiropas Savienības valstīm esoši specdienesti, to darbības intensitāte variē no zemas līdz mēreni augstai,” secināja Laimdota Straujuma, norādot, ka augstāka izlūkošanas aktivitāte nekā iepriekšējos gados novērota par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem. 

„Pieaug ārvalstu izlūkdienestu kiberizlūkošanas spējas un gatavība tās izmantot. Līdztekus spējai īstenot kiberuzbrukumus, lai paralizētu vai apturētu sistēmu darbu, tiek attīstīta spēja pārvaldīt datu plūsmas. Internets, tai skaitā sociālie tīkli, var tikt izmantoti kā papildu rīks situācijas novērošanai un vadīšanai. Latvijā periodiski tiek iegūtas liecības par jaunu izlūkošanas rīku izmantošanu,” sacīja premjere, uzsverot, ka pēdējo triju gadu laikā Latvijas kiberdrošības spējas ir ievērojami uzlabojušās, un Latvija spēj operatīvāk reaģēt krīzes situācijās. Viņā arī norādīja, ka ir izveidotas jaunas organizācijas – Informācijas tehnoloģiju kiberdrošības incidentu novēršanas institūcija un Nacionālo bruņoto spēku Kiberzemessardzes vienība. „Turklāt šogad valdība pieņēma pirmo Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2014. –2018.gadam,” uzsvēra premjere. 

„Mūsu līdzdalība NATO uzliek arī zināmus pienākumus, un viens no tiem ir pienācīga budžeta nodrošināšana valsts aizsardzībā,” konstatēja Laimdota Straujuma. 

Viņā paskaidroja, ka likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" noteikts, ka, izstrādājot turpmāko gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektus, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, jānodrošina pakāpeniska virzība uz valsts aizsardzības finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta līdz 2020. gadam. Savukārt Aizsardzības ministrijai jaunajām politikas iniciatīvām saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2014. gadam" tika palielināti budžeta izdevumi 16 miljoni eiro (16 019,3 tūkst. euro) apmērā, to skaitā finansējums NATO izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos, valsts kiberdrošības stiprināšanai, gaisa telpas novērošanas sistēmas uzstādīšanai un citiem pasākumiem.

„Šogad valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi, piešķirot tām finanšu līdzekļus 780 tūkstošu eiro apmērā,” ziņojumā norādīja premjere.