Lāčplēša dienā aicina novērtēt karavīru drosmi un varonību

Bruņotos spēkus parādē pārstāvēja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Štāba bataljons, 2. kājnieku bataljons, Jūras spēku flotile, Gaisa spēku aviācijas bāze un Zemessardzes Studentu bataljons, kā arī bruņoto spēku orķestris. Parādi komandēja Militārās policijas komandieris pulkvedis Tālis Majors un pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Andris Bērziņš.

„Lāčplēša diena saistās ar stāstu par jauniešiem, no kuriem daudzi pat nebija pilngadīgi, turklāt vāji bruņoti, bet stājās pretī Bermonta pārspēkam, par nabadzīgiem laukiem un pilsētām, kuras pamazām uzplauka, par vienkāršiem ļaudīm, kas, smagi strādājot, cēla Latviju, par politiķiem, kuri mācījās veidot valsti laikos, kad pašas valsts vēl īsti nebija,” savā uzrunā sacīja Valsts prezidents A. Bērziņš.

Arī šobrīd Latvijai ne mazāk kā agrāk ir vajadzīgi tādi cilvēki, kā toreiz – drosmīgi un godprātīgi, zinātkāri un strādāt griboši, patiesi un dzimteni mīloši.

Tāpat prezidents aicināja šodien aizdegt svecītes Latvijas karavīru piemiņas vietās un kapsētās – ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, lai pieminētu visus tos, kas par Latvijas brīvību un neatkarību krita citos karos un citās frontēs.

Savukārt plkst. 14 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa notika kritušo karavīru piemiņas godināšanas pasākums, tādejādi turpinot bruņotajos spēkos aizsākto tradīciju 11. novembrī godināt arī mūsdienās kritušos karavīrus.

„Atkal ir klāt 11.novembris – diena, kurā mēs pieminām savus kritušos varoņus, diena, kurā mēs pārdomājam šī datuma nozīmīgumu. Svarīgākais ir atcerēties, ka mūsu neatkarība un brīvība nenāca par velti – nevienas valsts neatkarība un brīvība nenāk par velti.  Tāda ir vēstures rūgtā mācība. Man jāsaka, ka šo vēstures pārbaudījumu mēs kā tauta un bruņotie spēki esam izturējuši godam,” uzrunā sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Esot pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, jāatceras, kāda bija situācija tālajā 1918. gada nogalē – neskaidrība, neziņa, pat neticība par mūsu valsts nākotni, un tad bija vajadzīgi tādi cilvēki kā pulkvedis Oskars Kalpaks, kas uzdrīkstējās.

Viņš uzdrīkstējās darīt lielas lietas, būt garā stiprs, varonīgs,” atgādināja sacīja ģenerālleitnants R.Graube. „Varonība nav tikai rīcība kaujas laukā, varonība ir arī uzdrīkstēšanās pieņemt lēmumu – nevis sēdēt pie siltas krāsniņas lauku mājā, bet celties un iet, un vest aiz sevis karavīrus, cīnoties par svētu un cēlu mērķi veidot šo valsti. Šī uzdrīkstēšanās ir tā laikmeta cilvēku lielākais nopelns, kas jāpatur prātā mums - drošos un mierīgos apstākļos strādājošajiem.”

Lāčplēša dienas parādi vēroja arī Apvienoto spēku pavēlniecības štāba Brunsumā komandieris ģenerālis Hanss Lotārs Domroze, kā arī ārvalstu militārie atašeji.

Pieminot karavīrus, kas krituši, cīnoties par mieru un drošību pasaulē, 8. novembrī Ādažu bāzē notika piemiņas pasākums, kurā kritušos dienesta biedrus godināja Sauszemes spēku Kājnieku brigādes karavīri.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb t.s. Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – «Par Latviju.» Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.