Lāpu skrējiens "Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai” 1992.gadā

„Šī stafete ir Latvijas karavīru veltījums mūsu atdzimstošajai dzimtenei. Politiķi robežas uz kartēm ievelk ar zīmuli, karavīrs robežas iezīmē uz zemes ar savām asinīm. To vislabāk var apliecināt robežsargs līdz 1940. gadam no 2. Zilupes bataljona Jānis Birze, kurš jau pēc dažiem mirkļiem aizdegs lāpu no mūžīgas uguns un nodos tikpat uzticamu un drošu robežsargu rokas, kuri sargās mūsu robežu turpmāk,” skrējiena atklāšanas svinīgajā uzrunā Rīgas Brāļu kapos sacīja pirmais Aizsardzības spēku komandieris pulkvedis Dainis Turlais.
 
„Plecu pie pleca mēs stāvēsim un nepadosimies! Mēs stāvēsim pretim tam spēkam, kas austrumos auž savus zirnekļu tīklus. Mēs stāvēsim pretim tam ienaidam, kurš paceļ nodevīgu ieroci pret mūsu tautu, pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Mēs nepadosimies, ne lauku sētā, ne uz robežas, ne šeit – Latvijas sirdī – Rīgā,” uzsvēra, tolaik - Zemessardzes štāba priekšnieks, Ģirts Valdis Kristovskis uzrunā pie Brīvības pieminekļa.

2013. gada augusts. Kopš pirmā lāpu skrējiena apritējis 21 gads. Otrā lāpu skrējiena gaidās uzrunājām Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu, Zemessardzes 56. kājnieku bataljona komandieri pulkvežleitnantu Ventu Kodoru un atvaļinātu majoru Zigurdu Irbi, jo tieši šie virsnieki 1992.gadā piedalījās Lāpu skrējienā.

„Lāpu skrējiens 1992.gadā bija mūsu valsts un tautas apliecinājums, kas simbolizēja mūsu valsts nedalāmību un stingru sabiedrības apņemšanos atjaunot to, ko mums atņēma lielvaras. Raugoties no šodienas skatupunkta, šis lāpu skrējiens noteikti bija nepieciešams, tā nozīmīgums ir tikai audzis,” uzsver pulkvedis M. Liberts. Viņš stāsta, ka 1992.gadā Nacionālās aizsardzības akadēmijas 1.kursa kadeti lāpas aizdegšanas dienā Rīgas Brāļu kapos deva zvērestu un tie, kuri zvērestu bija jau nodevuši, nesa lāpu: „Arī man bija iespēja trešajā posmā nest lāpu pa Kr.Valdemāra ielu. Lāpa bija smaga, izvirpota no metāla un tajā iekšā bija gāzes balons. Man bija arī divi asistenti.”

Pulkvedis M.Liberts aicina sabiedrību aktīvi iesaistīties lāpu skrējienā: „Novēlu ikvienam izdzīvot personīgo pārdzīvojumu, apzinoties piederību šai zemei, tautai un mūsu vēsturei. Tāpat kā man, pirms 21 gada, tas bija unikāls uzdevums, tāpat arī mūsdienu paaudzei tā ir unikāla iespēja atstāt savu pēdu valsts vēsturē, apziņā un identitātē. Dariet to! Lepojaties! Un skrieniet kopā ar draugiem!”

Arī šajā lāpu skrējienā starp dalībniekiem būs pulkvežleitnants V. Kodors: „Pirms 20 gadiem skrējiens simbolizēja mūsu valsts identitāti. To, ka mums ir sava valsts, ar noteiktu un vienotu robežu, kas mums jāsargā. Piedalījos vienā no Nereta-Gārsene maršruta posmiem gar Lietuvas robežu. Tolaik skrējienā piedalījās daudzi zemessargi un profesionālā dienesta karavīri, kuri arī šodien vēl dien bataljonā un plāno piedalīties.”

„No šodienas redzējuma, pirmais skrējiens saistās ar labām atmiņām, jo esmu dalībnieks šajā vēsturiskajā pasākumā, kuru šogad, pēc 21 gada, atkārtosim, simbolizējot valsts vienumu. Man lāpu skrējiens simbolizē Latviju kā valsti ar savu robežu neaizskaramību, un to, ka mēs, karavīri un zemessargi, visi kopā esam atbildīgi, lai šī valsts pastāvētu vienmēr,” stāsta Zemessardzes 56.kājnieku bataljona komandieris.

„Tāpēc visiem dalībniekiem novēlu gūt pozitīvas emocijas un novērtēt savu ieguldījumu, lai šāds liels pasākums notiku, ” piebilst pulkvežleitnants V.Kodors.

Lasītājam nebūs svešs atvaļinātā majora Z.Irbes ieguldījums aizsardzības nozares sistēmas veidošanā un augstie sportiskie sasniegumi. Dzimis 1936.gada 24.janvārī Abrenes apriņķa Linavas pagastā virsnieka ģimenē, daudzkārtējais pasaules un Eiropas čempions soļošanā aktīvi turpina nodarboties ar sportu un dienā, kad viņu sazvanu, dodas uz sacensībām, Anglijā. Tieši majors Z.Irbe 1992. gadā staltā solī ar lāpu iesoļoja Brīvības pieminekļa laukumā.

 „Rīgas Brāļu kapos lāpu aizdedzināja Latvijas brīvvalsts robežsargs Jānis Birze. Pie Brīvības pieminekļa lāpu nogādāja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Robežsargu fakultātes kadeti. Tolaik lāpu ar kuģi nogādāja Rīgā, un tālāk no Daugmales uz Brīvības pieminekli, kur notika plaši apmeklēts pasākums. Kopīgās dziesmās vienojās tūkstošiem cilvēku. Pēc pasākuma lāpa nodota mūžīgā glabāšanā Latvijas Kara muzejam”, enerģiski stāsta majors Z. Irbe.

Uztraukums, saņemot lāpu, cilvēku pūlis, skrējiens klusumā gar Latvijas austrumu robežu – ir majora Z.Irbes spilgtākās atmiņas par skrējienu pirms 21 gada.

Stafete ar devīzi "Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai" sākās 1992.gada 16.augustā Rīgā, Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns. Lāpu aizdedzināja Latvijas pirmās brīvvalsts laika robežsardzes virsnieks, ģenerāļa Bolšteina līdzgaitnieks Jānis Birze, kurš šo gaismas simbolu nodeva aizsardzības akadēmijas kadetiem, kas kopā ar zemessargiem to skrējienā cauri Rīgas ielām nogādāja Jūras pasažieru stacijā. Tur stafeti pārņēma Jūras spēki. Kuģis "Sams" lāpu nogādāja Salacgrīvā un nodeva Valmieras robežsargu bataljona karavīru rokās, tālāk stafeti pārņēma Viļakas, Ludzas, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas un Ventspils robežsargi. Tā uguns robežsargu rokās apceļoja apkārt Latvijai - to nesa rokās, veda ar auto un ar laivu pa Daugavu. Ventspilī robežsargi lāpu atkal nodeva Jūras spēkiem, kuri ar kuģi 22. augustā to nogādāja Rīgā. Līdz Brīvības piemineklim to nesa aizsardzības akadēmijas kadeti. Kopā stafetes laikā tika veikti 1520 kilometri.

Žurnāla jūlija numurā jau informējām, ka arī šogad, pēc 21.gada pārtraukuma, Latvijai vēsturiski nozīmīgā laikā, ikviens Latvijas iedzīvotājs ir laipni aicināts no 15. līdz 21. augustam piedalīties lāpu skrējienā „Apkārt Latvijai"! Aicinām Jūs gūt pozitīvu emociju lādiņu, militāro ziņu portālā www.sargs.lv noskatoties video, kurā iemūžināti 1992. gada lāpu skrējiena svinīgie pasākumi Rīgas Brāļu kapos un pie Brīvības pieminekļa.