22. jūnijā, godinot 1919. gada jūnijā Cēsu kaujās kritušos latviešu un igauņu karavīrus, Cēsīs, Vienības laukumā, notika bruņoto spēku militārā parāde, kurā soļoja vairāk nekā 200 Štāba bataljona, Instruktoru un Kājnieku skolas, Zemessardzes 22. un 27. kājnieku bataljona karavīru un zemessargu, kā arī jaunsargu.
Varoņu piemiņas dienā bruņotie spēki godina Cēsu kaujās kritušos karavīrus
Sasveicinoties ar parādes vienībām un godinot to karogu, Cēsu garnizona vienību parādi pieņēma aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Uzrunājot parades dalībniekus, aizsardzības ministrs teica: "Šodien aprit 94.gadi, kopš vienas no lielākajām uzvarām Neatkarības cīņās. Vispirms es gribu apsveikt Latvijas karavīrus, kuri, mainoties paudzēm, ir palikuši Latvijas karavīri un ko viņi ir ieguldījuši Latvijas neatkarībā, tās stiprināšanā un nosargāšanā."
"Latvijas armija ir tā, kas garantē Latvijas valsts un tautas neatkarību, drošību un arī demokrātiju, bet tajā pašā laikā Latvijas karavīri nevar izdarīt visu, ko mēs vēlētos savā valstī," uzsvēra ministrs.
"Ir jābūt sabiedrībai, kas pie šīs neatkarības un demokrātijas ikdienā strādā un uztur viņu. Ir jābūt skaidram, ko tad Latvijas armija aizstāv un aizstāvēs, ja tāda nepieciešamība būs," norādīja ministrs, piebilstot, ka viņam dažreiz nav skaidrs par kādām vērtībām atsevišķa sabiedrības daļa iestājas.
Parādes laikā vairāki simti pilsētas iedzīvotāju un viesu varēja vērot arī Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīru un Nacionālo bruņoto spēku orķestra defilē programmu.
Cēsu kauju 94. gadskārtas atceres pasākumi notika arī citviet. Godinot kritušos latviešu un igauņu karavīrus, Instruktoru skolas karavīri, Zemessardzes 22. kājnieku bataljona karavīri un zemessargi, kā arī jaunsargi piedalījās vairākos piemiņas pasākumos un nolika ziedus varoņu piemiņas vietās - Pārgaujas pagasta Plācī pie Ziemeļlatvijas atbrīvotāju pieminekļa, pie nezināmā karavīra kapa Amatas novada Ieriķos, pie pieminekļa Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem igauņu karavīriem Priekuļu novada Veselavas kapos, pie piemiņas akmens Pārgaujas novada Stalbē, pie Cēsu pulka Skolnieku rotas 1919. gada 6. jūnija kauju piemiņas pieminekļa pie Līvu pagastnama, pie Atbrīvošanas pieminekļa Liepā, pie igauņu nezināmā karavīra kapa Amatas novada „Veišāros”, Raiskuma kapos pie pieminekļa kritušajiem Brīvības cīņās, pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas un Igaunijas karavīriem Priekuļu novadā pie tilta pāri Raunas upei, pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa Cēsīs un pie Brāļu kapa pieminekļa Cēsīs, Lejas kapos.
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas Atbrīvošanas cīņās, kad 1919. gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu.