Mazsalacā atklāj kritušo igauņu karavīru piemiņas vietu; Liepājā iesvēta Somijas jēgeru bataljona karogu

„Cīņai par brīvību nav valstu robežu, un savu brīvību ne vienmēr var izcīnīt un nosargāt, aizstāvot tikai savu teritoriju,” piemiņas vietas atklāšanā sacīja Artis Pabriks. „Palīdzot kaimiņiem, mēs palīdzam paši sev. Šajās kaujās igauņi ir lējuši asinis gan par Latviju, gan par Igauniju. Mēs gadsimtiem ilgi esam gājuši vienā virzienā, plecu pie pleca cīnoties par kopīgām vērtībām. Mūsu ticība brīvībai ir nemirstīga.”

„Igauņi Latvijā cīnījās no 1918.gada līdz pat Brīvības cīņu beigām, palīdzēja nosargāt Rīgu. Brīvības cīņu laikā Latvijā krita vairāk nekā 600 igauņu karavīru,” klātesošajiem atgādināja Igaunijas aizsardzības ministrs Urmass Reinsalu. „Esmu pateicīgs latviešiem par igauņu karavīru kapavietu sakopšanu un cieņas izrādīšanu kritušajiem.”

Piemiņas vieta Latvijā ir radīta pēc Igaunijas Zemessardzes iniciatīvas sadarbībā ar Brāļu kapu komiteju. Mazsalacā atbrīvošanas cīņās kritušo igauņu piemiņas vieta eksistē jau kopš 1919. gada, godinot tuvākajā apkārtnē kritušos kareivjus, bet nu ar Igaunijas aizsardzības ministrijas finansiālu atbalstu šo vietu rekonstruēs un tiks uzstādīts arī piemineklis.

Savukārt 8. jūnijā svinīgā pasākumā Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē iesvētīja atjaunoto Somijas jēgeru vienības karogu.

Tajā piedalījās ne tikai Somijas armijas amatpersonas, kapelāni, Jēgeru Mantojuma biedrības, 27. jēgeru bataljona karavīri, Somijas vēstniece Latvijā Pirko Hemeleinena un Latvijas vēstnieks Somijā Juris Bone, bet arī ievērojams skaits somu, kuru priekšteči gandrīz pirms 100 gadiem piedalījās pirmā somu vienības karoga iesvētīšanas ceremonijā šajā pat dievnamā.

Šī jau ir karoga ceturtā kopija, bet kā uzsvēra Mantojuma biedrības pārstāvji, ir ļoti svarīgi atjaunoto karogu svētīt tieši tajā dievnamā, kur teju pirms gadsimta tika iesvētīts pirmais karogs.

1918. gada 13. februārī 1200 Somijas jauniešu, uzturoties Liepājā, pabeidza šeit savas militārās mācības un deva zvērestu Somijas likumīgajai valdībai Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā, kur pirmo reizi arī tika svētīts vienības karogs. Bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu.

15.februārī somi ar kuģiem devās prom no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē un piedalītos Somijas atbrīvošanas karā kā likumīgās valdības karaspēks. Viņi bija somu vīri un jaunekļi, kuri par savu uzdevumu uzskatīja apgūt kara mākslu, lai izkarotu savu, neatkarīgu valsti, kļūstot par Somijas nacionālās neatkarības cīņas kodolu gan Brīvības karā, gan Otrā pasaules kara laikā.

Viņu apmācība sākās Vācijā 1915. gadā, bet jau 1916. gada pavasarī brīvprātīgo somu grupa tika nosaukta par 27. karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu. To nosūtīja apgūt militāro pieredzi Austrumu frontē, tuvāk dzimtenei. Praktiski tas nozīmēja – uz Latviju.

Sākumā somi tika izvietoti ziemeļos no Mītavas (Jelgavas) Misas frontē. Vēlāk tajā pašā gadā bataljonu pārvietoja uz Rīgas jūras līča krastu pie Klapkalnciema. Šeit no 1916. gada augusta līdz decembrim somi bija atbildīgi par Vācijas Austrumu frontes vistālāko sektoru ziemeļos. Tālākais somu bataljona ceļš veda uz Liepāju. Te bataljons ieradās 1917. gada 25.martā un uzturējās līdz pat 1918.gada februārim. Turpinājās mācības. Tolaik somu bataljona sastāvā bija aptuveni 1400 karavīru.

Latvijas teritorijā cīņās gāja bojā 16 somi. Klapkalnciema kapos apglabāti pieci jēgeri, atsevišķā somu kapā Galiņu kapsētā pie Olaines – trīs karavīri. Somu mirstīgās atliekas glabā arī Jelgavas un Tukuma kapi.

Neatkarīgajā Somijā jēgeri izveidoja un apmācīja savas valsts armiju, tās priekšgalā viņi bija arī Ziemas kara laikā no 1939. līdz 1940. gadam un Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1945. gadam.