Saeima vienbalsīgi pieņem likumu par rīcību ārkārtējās situācijās un izņēmuma stāvoklī
7.martā Saeimas deputāti vienbalsīgi pieņēma likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas valsts apdraudējuma gadījumā nosaka nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību.
Likums nosaka kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šīs situācijas laikā.
Ārkārtējo situāciju varēs izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofām vai to draudiem un kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība, savukārt izņēmuma stāvokli - ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti.
Ārkārtējo situāciju varēs izsludināt Ministru kabinets (MK) uz noteiktu laiku, bet Saeima apstiprinās vai noraidīs MK lēmumu par ārkārtas situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī īstenos turpmāko parlamentāro kontroli.
Likumprojekts nosaka arī iedzīvotāju informēšanu par izņēmuma stāvokli, izziņojot to radio, televīzijā, oficiālajā elektroniskajā publikācijā, publicējot pašvaldību mājaslapās un izvietojot informāciju redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām.
Kā norāda likuma izmaiņu autori, līdzšinējais regulējums nebija precīzs un bija iespējamas dažādas interpretācijas, kas varēja apdraudēt efektīvu valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā radīto seku likvidēšanu ārkārtējās situācijās, kā arī valsts aizsardzības vadību krīzes situācijās. Līdz šim izņēmuma stāvokli un ārkārtējās situācijas regulēja Satversme, Nacionālās drošības likums un likums "Par izņēmuma stāvokli", kuros noteikti Saeimas, Ministru prezidenta, MK un Valsts prezidenta uzdevumi, izsludinot konkrēto tiesisko režīmu.
Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma arī grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas nodrošinās valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī grozījumus Civilās aizsardzības likumā, kas nodrošinās valsts institūciju efektīvu rīcību katastrofu gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās sekām.
Nacionālās drošības likums noteiks, ka Ministru prezidents būs tiesīgs pieprasīt NATO vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņoto spēku palīdzību, lai nodrošinātu atbalstu valsts aizsardzības spēju pastiprināšanai.
Mūsdienās pastāvošie apdraudējumi, ar kuriem Latvija saskaras kā NATO un ES dalībvalsts, pieprasa, lai valsts amatpersonu rīcību reglamentējošās tiesību normas veicinātu dinamisku un efektīvu lēmumu pieņemšanu militāru draudu gadījumā.
Lai novērstu nepilnības vai neprecīzu interpretāciju pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos, kā arī lai pilnveidotu lēmumu pieņemšanas mehānismu atbilstoši mūsdienu situācijai, bija nepieciešams precizēt normatīvos aktus, lai noteiktu atbildīgo amatpersonu un institūciju kompetenci, pilnvaras un lēmumu pieņemšanas procedūras militāra apdraudējuma gadījumā Latvijā, kā arī NATO, veicot konsultācijas par to dalībvalstu kolektīvo aizsardzību.
Izmaiņas normatīvajā aktā pieņemtas, ņemot vērā valsts apdraudējuma situāciju novēršanā iesaistīto institūciju pieredzi, kuru tās ieguvušas, savas kompetences ietvaros pildot ar valsts drošību un aizsardzību saistītos uzdevumus. Papildus tam Aizsardzības ministrija ir analizējusi starptautiskos notikumus un citu valstu un starptautisko organizāciju praksi un pieredzi šajā jomā.
Turpretim izmaiņas Civilās aizsardzības likumā samazinās administratīvo slogu komersantiem un valsts pārvaldē, atvieglojot kritērijus komersantu objektu un iestāžu civilās aizsardzības plānu izstrādei, kā arī nosakot, ka vairāki komersanti vai iestādes, kas atrodas vienā ēkā un atbilst kritērijiem par civilās aizsardzības plānu izstrādi, var izstrādāt apvienotu civilās aizsardzības plānu.
Savukārt šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemtās izmaiņas "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nosaka, ka "sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ir pienākums ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā dot iespēju atbildīgajām institūcijām sniegt informāciju un paziņojumus iedzīvotājiem".
LETA