Pagaidām nevar pateikt, kādā tempā Latvija sasniegs 2% no IKP aizsardzības budžetam
Lai arī valsts izvirzījusi mērķi līdz 2020.gadam sasniegt valsts aizsardzības finansējuma apmēru līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pagaidām nevar pateikt, kādā tempā šis mērķis tiks sasniegts. To šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina finanšu ministrs Andris Vilks.
2013.gada budžets Latvijas aizsardzības sistēmai ir 158, 4 miljoni latu, kas, salīdzinot ar šo gadu, ir par teju 10% vairāk, jeb kopumā tas ir aptuveni 1% no IKP.
Aizsardzības ministrijas plānotie līdzekļi 2014.gadā ir 143,2 miljoni latu, kas saskaņā ar esošajām prognozēm ir 0,84% no IKP, bet 2015.gadā - 135,1 miljons latu, kas ir 0,75% no IKP. 2014 un 2015.gadam norādītās summas aprēķinātas, neņemot vērā izaugsmi, bet tikai bāzes izdevumus, kuri samazinās, jo noslēdzas vairāki līgumi un maksājumi.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts komisijas sēdē pastāstīja, ka balstoties uz parlamenta apstiprināto aizsardzības koncepciju, kurā noteikts, ka līdz 2020.gadam aizsardzībai jāsasniedz 2% no IKP, aizsardzības ministrija izstrādājusi 12 gadu attīstības plānu, kurā paredzēts, kā budžets varētu pieaugt. Saskaņā ar šo plānu Aizsardzības ministrijai bija priekšlikums, ka aizsardzības izdevumi 2014.gadā varētu būt 1,06% no IKP, bet faktiskā ziņā - 179,5 miljoni latu, kas dotu iespēju attīstīt Speciālo uzdevumu vienību, kaujas inženieru spējas un mehanizācijas projektus.
"Procenta līmenis, kas nozīmētu aizsardzības budžeta samazināšanu nozīmētu arī politisku signālu NATO ietvaros. Tas būtu pretēji tam, ko mēs šobrīd varam stāstīt par Latviju kā veiksmes stāstu, kur sākas ekonomiskā izaugsme un nozaru attīstība. Mums būtu grūti starptautiski tālāk pamatot budžeta kritumu," komisijas sēdē uzsvēra Sārts.
Finanšu ministrs komisijas sēdē norādīja, ka, pēc viņa domām, valdība ir noteikti gatava respektēt valsts stratēģisko apņemšanos līdz 2020.gadam sasniegt 2% no IKP aizsardzībai. "Pakāpeniski un skatoties, kāda ir situācija ekonomikā un valsts budžetā," uzsvēra Vilks. Viņš sacīja, ka aizsardzības nozares 2014. un 2015.gada budžets neņemot vērā izaugsmi, un tas palielināsies, veidojot katram gadam individuāli.
Ņemot vērā, kā attīstīsies ekonomika, runājot par nākamajiem gadiem, svarīgi ir saprast, kāds izskatīsies budžets, norādīja Vilks.
"Pagaidām tendence ir ļoti pozitīva, un tas liek domāt, ka nākamā gada sākumā būs diskusijas, lai paskatītos ar svaigāku redzējumu uz Latvijas ekonomikas un budžeta rādītājiem. Tad arī diskutēt tālāk starp visām nozarēm, kā varētu izskatīties izdevumu pozīcijas. Ja Latvijas ekonomikai iet labāk un ātrāk tuvosimies bezdeficīta budžetam, tad es domāju, mēs varēsim arī ātrāk virzīties uz divu procentu sasniegumu aizsardzībai. Es domāju, tā ir ļoti svarīga apņemšanās valdībai - valstij kā tādai pie tiem diviem procentiem nonākt. Tas ir svarīgs signāls, taču mēs šajā gadījumā nevaram pateikt par tempu, kā tas varētu būt. Šeit man arī tuvākajos gados nav zināma izpratne, kāda varētu būt struktūrfondu ietekme aizsardzības jomā. Tas pagriež savādāk šos skaitļus, un tas ir svarīgs arguments," klāstīja finanšu ministrs.
Nobeigumā Vilks rosināja klātesošos nākamā gada sākumā piedalīties diskusijās un rast izpratni par aizsardzības jomas finansējumu, kas Latvijai ir viena no prioritātēm.
LETA