Īstenojot NBS attīstības plānu, par nepilnu tūkstoti palielinās karavīru skaitu
Īstenojot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plānu turpmākajiem 12 gadiem, plānots par nepilnu tūkstoti palielināt karavīru skaitu, šodien preses brīfingā pavēstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
19.jūnijā, valdības sēdē pieņemtajā NBS attīstības plānā 2012.-2024.gadam ir plānots realizēt virkni dažādu projektu, kopumā ieguldot 381 miljonu latu. Lai realizētu šos projektus, būs nepieciešams lielāks karavīru skaits, nekā tas ir patlaban.
Patlaban armijā dien 5100 karavīru, bet līdz 2024.gadam iecerēts, ka karavīru skaits bruņotajos spēkos varētu sasniegt 6000 karavīru.
Sārts atzīmēja, ka Latvijā, ievērojot iedzīvotāju skaitu, karavīru skaits ir ļoti mazs, salīdzinot ar citām NATO dalībvalstīm.
To, cik karavīrus papildus varētu rekrutēt, izlems pēc tam, kad būs iegādāts attiecīgs ekipējums. Tikai tad arī varēs saprast, cik papildu cilvēkresursi nepieciešami, lai apkalpotu šo ekipējumu. „Ja mēs varēsim iegādāties tāda veida ekipējumu, kur nepieciešams mazāk cilvēku apkalpošanai, tad ceram palikt pie tā paša skaitļa, kas ir patlaban," uzsvēra Sārts.
NBS attīstības plāns tapis divu gadu garumā, veicot operacionālo analīzi, operāciju pieredzi, kā arī NATO izvirzītās prasības. Plānā ir noteiktas daudz dažādas minimālās nepieciešamās spējas, kuras prioritāri plānots attīstīt laikā līdz 2024.gadam.
Sārts uzsvēra, ka NBS attīstības plāna galvenie aspekti ir NATO atzītas militāro inženieru spējas, pilna spektra operācijām bruņotas sauszemes vienības, NATO atzītas speciālo uzdevumu grupas darbībai gan jūrā, gan uz sauszemes, specializētas un atzītas jūras pretmīnu cīņas spējas, aizsargāti un nepārtraucami sakari starp karavīru un aizsardzības vadību, nodrošināta situācijas izpratne operāciju rajonā lēmumu pieņemšanai reālā laikā, vienību un objektu pretgaisa aizsardzība tuvā attālumā, ātra un vispusīga glābšana un meklēšana uz jūras un sauszemes un Zemessardze kā sabiedrības līdzdalības forma NBS spēju izveidošanā un uzturēšanā.
2013.gadā ministrija sagatavosies attīstības lēcienam, lai jau 2014.gadā varētu sākt attīstīt dažus no iecerētajiem lielajiem projektiem. Saskaņā ar šo plānu 2014.gadā iecerēts sākt Speciālo uzdevumu vienības attīstības projektu, kas ilgtu līdz 2017.gadam un izmaksātu 5,43 miljonus latu jeb aptuveni divus miljonus latu gadā.
2014.gada plānots sākt Kaujas inženieru spējas attīstības projektu. To iecerēts īstenot līdz 2019.gadam, bet kopējās izmaksas ir 89,82 miljoni latu.
2014.gadā ministrija plāno sākt Mehanizācijas projektu, kas ilgtu līdz pat 2020.gadam, un tā izmaksas ir 168,44 miljoni latu.
Šī projekta gaitā plānots iegādāties bruņutransportierus, jo patlaban Latvijas armijas rīcībā nav tehnikas, ar kuru karavīri droši varētu pārvietoties starptautisko operāciju rajonos. Pašreiz vien esot pieejamas dažas apvidus automašīnas, ar kurām mūsu karavīri tiek pārvadāti, bet pārējo tehniku nākas aizņemties no citu valstu armijām. Pēc Sārta teiktā, šādai situācijai jādara gals un pašiem jāiegādājas sava tehnika.
Ar 2015.gadu iecerēts sākt pilnīgu NBS transporta helikopteru nomaiņu, kas ilgtu līdz 2018.gadam un izmaksātu 24,62 miljonus latu.
Netiešās uguns atbalsta spējas attīstības projektu paredzēts sākt 2015.gadā, bet pabeigt 2018.gadā. Tas izmaksātu 41,14 miljonus latu. Šajā pašā laikā iecerēts arī sākt Brigādes līmeņa izlūkošanas spējas attīstības projektu, un tā izmaksas ir 51,90 miljoni latu.
Kā atzina Sārts, viņa pieredze liecina, ka plāni, kas attiecas uz finansējumu, mēdz nepiepildīties, taču šie plāni saskanot ar pašreizējo politisko lēmumu, akceptējot Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz līdz 2020.gadam aizsardzības finansējumu palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Pēc Sārta teiktā, sākotnēji varbūt izskatās, ka šie iepirkumi ir dārgi. Tomēr, rēķinot perspektīvā, tie atmaksāsies, jo līdz ar jauna tehniskā nodrošinājuma iegādi nebūs nepieciešams palielināt cilvēkresursus, ko iegūt paliekot arvien grūtāk. Tāpat viņš norādīja, ka Latvijai ir viens no zemākajiem finansējumiem aizsardzībai NATO dalībvalstu vidū, bet profesionalitātes ziņā jābūt vienādiem ar citu valstu karavīriem. Kā piemēru Sārts minēja operāciju Afganistānā.
LETA