Ūdenī svinīgi nolaiž trešo no jaunajiem patruļkuģiem – „Viesīte”

11.aprīlī – Jūras  spēku flotiles 20.gadadienā – Rīgas kuģu būvētavā svinīgi ūdenī nolaida un deva vārdu trešajam „Skrundas” klases patruļkuģim "Viesīte".

Valsts prezidents, valsts bruņotā  spēka augstākais vadonis Andris Bērziņš uzrunā pauda prieku, ka "ir radīts kaut kas jauns Latvijā", un viņš neizslēdza, ka kuģis varētu būt gatavs iesaistīties arī vietās, kurās nevalda miers.

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks novēlēja, lai Latvijas armija turpinātu veidoties, balstoties uz pašmāju industrija ražojumiem.

“Latvija var! Jaunais patruļkuģis “Viesīte” - ir spilgts apliecinājums Latvijas spējai būvēt pat patruļkuģus. Sekmīgi pārņemot Vācijas tehnoloģiju, Rīgas kuģu būvētavas strādnieki pilnīgi, sākot no ķīļa, izbūvēja šo kuģi, kurš kalpos Jūras spēku flotiles vajadzībām! Jāuzsver, ka kuģa būvēšanas procesā piedalījās vairāk nekā 220 strādnieku,” teica akciju sabiedrības “Rīgas kuģu būvētava” valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.

Pēc uzrunām  ar milzīga celtņa palīdzību to veiksmīgi nosēdināja ūdenī.

"Viesīte" ir pirmais pilnīgi Latvijā būvētais karakuģis un trešais no kopumā pieciem šādiem patruļkuģiem, ko Jūras spēku flotile saņems līdz 2014.gadam.

Patruļkuģis būs 25 metrus garš un 13 metru plats. Tas attīstīs 20 mezglu ātrumu, un to apkalpos astoņu jūrnieku komanda. Kuģa būvniecību plānots pabeigt 2012.gada augustā.

Par patruļkuģa „Viesīte” kuģa krustmāti ir izraudzīta Daina Vītola – Viesītes pašvaldības kancelejas vadītāja un novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Izvēle ir saistīta ar to, ka viņa ir vietējā iedzīvotāja, dzimusi un augusi Viesītē, savas darba gaitas saistījusi ar šo pilsētu, novada sabiedrībā ir atpazīstama, jo pati ir sabiedriski aktīva – gan piedalās, gan iesaistās dažādu novada pasākumu organizēšanā.

Tā kā kuģim „Viesītes” vārds piešķirts saistībā ar 1919.gada Latvijas atbrīvošanās cīņām, tad, izvēloties kuģa krustmāti, ir ņemts vērā arī tas, ka viņas vectēvs A.Abiļevičs, kurš arī bija vietējais – Viesītes pagasta – iedzīvotājs, par varonību 1919.gada Latvijas atbrīvošanās cīņās tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Patruļkuģu būve norisinās saskaņā ar Aizsardzības ministrijas(AM) un "Rīgas kuģu būvētavas" krasta apsardzes patruļkuģu būves un piegādes līgumu, kas noslēgts 2007.gada 21.decembrī. Līgums paredz, ka visus piecus kuģus bruņotie spēki plāno saņemt līdz 2014.gadam. Līdz šim bruņotie spēki ir saņēmuši divus kuģus "Skrunda" un "Cēsis".

Patruļkuģiem doti nosaukumi "Skrunda", "Cēsis", "Viesīte", "Jelgava" un "Rēzekne", kas ir nozīmīgākās Brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos.

Kuģi tiek izmantoti ne tikai militārām vajadzībām, bet arī civiliem mērķiem – cilvēku meklēšanai un glābšanai jūrā. Divkorpusu patruļkuģis var veikt patrulēšanas un glābšanas darbus, to var aprīkot arī ar naftas seku likvidācijas, mīnu meklēšanas un iznīcināšanas iekārtām, tādējādi pilnveidojot un apgūstot jaunas valsts aizsardzībai un starptautiskajai drošībai nepieciešamās spējas.