Valsts aizsardzības koncepcijā uzsvērts: Latvijai no drošības patērētājas jākļūst par drošības stiprinātāju

10.aprīlī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts Valsts aizsardzības koncepcijas projekts, par kuru preses brīfingā tika informēti arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Valsts aizsardzības koncepcija izriet no militāro draudu analīzes un dod vadlīnijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) tālākās attīstības plānošanai.

Koncepcija identificē mainīgo drošības vidi, ko ir ietekmējuši un vēl var ietekmēt gan ekonomiskā krīze, gan jaunie izaicinājumi, piemēram, kiberuzbrukumi, savukārt koncepcijā tiek atzīts, ka tiešas militārās konfrontācijas iespējamība Latvijā ir ļoti zema.

Trīs valsts aizsardzības pamatprincipi ir kolektīvā aizsardzība, minimālās pašaizsardzības spējas un atbalsts civilajai aizsardzībai, savukārt galvenie NBS attīstības virzieni - agrās brīdināšanas spējas, sākotnējās pašaizsardzības spējas un uzņemošās valsts atbalsta stiprināšana.

Runājot par valsts ieguldījumu aizsardzībā, Aizsardzības ministrijas politiskais direktors Jānis Garisons uzsvēra, ka Latvijai no drošības patērētājas jākļūst par drošības stiprinātāju. Latvija ir 3.vietā no beigām NATO dalībvalstu vidū, rēķinot aizsardzībai atvēlēto budžeta līdzekļu procentu no iekšzemes kopprodukta – mūsu valsts aizsardzības vajadzībām tērē tikai 1% no IKP.

Koncepcija paredz, ka līdz 2020.gadam aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2%.

Valsts aizsardzības koncepcija definē, ka mūsu bruņotie spēki būs skaitliski mazi, bet profesionāli.

„Mēs esam izvēlējušies kvalitāti, nevis kvantitāti – tas nozīmē, ka attīstīsim tādas aizsardzības spējas, kam ir augsta pievienotā vērtība,” sacīja NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.  „Šādas spējas nodrošina, piemēram, gaisa atbalsta kontrolieri, nesprāgušās munīcijas neitralizētāji, speciālo uzdevumu vienība.”

Koncepcijā kā prioritāte tiek noteikta sauszemes spēku spēju attīstība, savukārt kā galvenā bruņoto spēku rezerve tiek izcelta Zemessardze.

„Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas atklājas šajā koncepcijā, ir patriotiskas un pilsoniskas sabiedrības veidošana un sabiedrības līdzdalības veicināšana,”  uzsvēra ģenerālmajors Graube. „Tas nozīmē pilsoņu brīvprātīgu iesaisti Zemessardzē un jauniešu dalību Jaunsardzē.”

Valsts aizsardzības koncepcijā tiek definēta NBS tālākās attīstības vadlīnijas starptautisko operāciju jomā, iesaistot Latvijas bruņotos spēkus starptautiskajās operācijas, tādējādi nodrošinot arī mūsu valsts interešu aizstāvību Aliansē.

Koncepcija nosaka, ka NBS jāspēj uzturēt un transportēt vienu vadu 15000 km attālumā, rotu – 5000, divas rotas – 3000 km attālumā.  Paredzēts, ka 8% NBS karavīru jābūt gatavībā dienēt starptautiskās operācijās, 50% jābūt spējīgiem tikt izvērstiem operācijās.

Tāpat koncepcija nosaka, ka administratīvais aparāts NBS nedrīkst būt lielāks par 10%, savukārt 20% izdevumu katru gadu jānovirza tālākai bruņoto spēku attīstībai.

„Koncepcija norāda tās jomas, kuras ir būtiskas, lai mēs saņemtu atbalstu no sabiedrotajiem un mūsu intereses kolektīvajā aizsardzībā tiktu ņemtas vērā. Šīs jomas ir militārais ieguldījums NATO, nacionālo interešu aizstāvība, kā arī divpusējā un daudzpusējā sadarbība,” norādīja Aizsardzības ministrijas politiskais direktors Jānis Garisons.

Tālāk Valsts aizsardzības koncepcija tiks virzīta izskatīšanai Saeimā.